1. Valsts teorijas jēdziens.. VT pieder pie soc. teorijām. Pēta V kā sab. veidojumu. V tiek sk. kā soc. dzīves atīstības rezult&kā soc.faktors kas ietekmē soc.dzīves atīstību/ VT formulē& analizē vispārējos ¬eicošos V izcelšanās, uzturēšanas& atīstības princip/ VT saistīta arT izpratni &Tteor. joV darbība &f-šana Tir noteicošā loma sākot arV izveidoš. & iekšējo uzbūvi, beidzot ar V regulatīvo darbību/ VT saistīta ar 1)vēsturi 2)politoloģiju (pēta & analizē V politisk. aspektā) 3)TT& kopā veido T zinātn. metodoloģiskos pamatus 4)V pārvald. teorij. kura pēta V f-ālo mehānismu. Vpārv. teor. balstas uz VT princip/ VT raksturo vispārējos & optimālos Vinstitūciju modeļus. Valsts teorija iekļaujas socālo zinātņu sistēmā un atkarībā no izziņas mērķa un interesēm var veidoties dažādas pēc satura valsts teorijas. Neatkarīgi no satura objekta valsts ir kā sociāla parādība.1)Valsti var pētīt tās vēsturiskajos attīstības posmos;2)Valsti var analizēt socioloģiski, kur priekšmets būs valsts attīstības sociālie principi un ievirzes;3)Valsti var pētīt no politikas viedokļa, kurasvalsts tiek analizēta kā politiskās darbības faktors un rezultāts;4)Valsti var analizēt no juridiskā viedokļa. Te valsts teorijas priekšmets ir valsts veidošanās, funkcionēšanas un attīstības principi saistībā ar tiesību izpratni un tiesību sistēmu.Valsts teorija ir cieši saistīta ar tādām sabiedriskām zinātnēm kā filozofija, socioloģija, politika, ekonomika, politoloģija , etnogrāfija. Šī saikne, galvenokārt, izpaužas šo zinātņu metodoloģiskajā sfērā. Tāpēc socioloģisko, salīdzinošo, formāli loģisko metožu izmantošana būtiski bagātina valsts teorijas metodoloģiju. Proti, valsts teorija savos pētījumos pamatojas uz zinātniskiem principiem un noteikumiem, kas obligāti visām sabiedriskām zinātnēm. Valsts teorijai ir cieša saikne arī ar vēstures zinātni, īpaši ar valsts vēsturi. Valsts teorija savus secinājumus pamato uz valsts vēstures savākto materiālu analīzi un vispārinājumiem. Valsts vēstures patiesi zinātniskais raksturs, tās periodizācija, katra perioda raksturojums, cēloņu noskaidrošana, kas rada izmaiņas attiecīgajā valstī, dod vēl lielākas iespējas izprast valsts būtību, tās attīstības vispārīgās likumsakarības.…