1.Valsts teorija juridisko zinātņu sistēma.
Juridiska zinātne – zināšanas sistēma par valsts tiesisko parādību rašanās, attīstībās un funkcionēšanas vispārīgajām un specialajām politiski juridiskajām likumsadarbībām.
Juridiska zinātne – tiesību teorija
Valsts teorija
Tiesību vēstures zinātnes – tiesību mācību
vēsture
--valsts un tiesību
Vēsture
Valsts teorija – juridiska zinātne, kas pēta valsts rašanas, darbības un attīstības vispārīgas likumsakarībā.
Teorija – pieredzes, sabiedriskās prakses, loģisks vispārinājums, vispārinātu atziņu sistēma kādā zinātņu nozarē.
Valsts teorija ka zinātne veidojas – filozofisko atzinumu konkretizācijas ceļā; nozaru juridisko zinātņu atziņu vispārināšanā; mijiedarbībā ar citām zinātnēm (socioloģiju, vēsturi, politoloģiju); prakses ceļā.
2.Valsts teorijas objekts un priekšmets.?
Valsts teorijas priekšmets: valsts rašanas, attīstības un darbības vispārīgākās
likumsakarībās.
3.Valsts pētīšanas principi un metodes.
Valsts teorija pēta: valsts būtību; vispārīgas pazīmes, kas piemīt jebkura tipa valstij; valsts ģenēzes vispārīgas likumsakarības; valsts tipus un formas; valsts sistēmas un struktūra attīstības un funkcionēšanas vispārīgas likumsakarības un principus; vispārīgas likumsakarības valsts attiecībā ar citām sociālajām parādībām. .
Valsts teorijas funkcijas: ontoloģiska funkcija (mācība par esamību); gnozedoģiska – izziņas teorija; evristiska – mākslā atrast patiesību; prognozēšanas; metodoloģiska; ideoloģiska; organizatoriski lietiska.
Valsts teorijas galvenie principi: vēsturiskums; objektivitāte; konkrētība; plurālisms.
1.Valsts jēdziens un pazīmes.
Valsts jēdziens un definīciju daudzveidība: ir problēma formulēt universālu
valsts jēdzienu. Ir tikai faktiskas raksturīgas valsts pazīmes ar vēsturiskām, politiskām, psiholoģiskām un citām īpašībām. Tādēļ var piedāvāt valsts aprakstu, nevis jēdziena definīciju.
Pazīmes – juridiskā nozīmē, socioloģiskā, organiskā, normatīvā, klasiskā kibernētiskā, teoloģiskā u.c.
Valsts definīcijas:
a). Publiskas politiskas varas organizācijas un funkcionēšanas tiesiskā formā;
b). viena no sabiedrības organizācijas formām, vienas augstākās varas tiesiski organizēts un vadīts noteikts cilvēku kopums konkrētā teritorijā.…