VALSTS VARA- (publiskā vara, piespiešanas aparāts)- valsts iestāžu sistēmas spēja pakļaut sev, rīkoties un pārvaldīt visus tās jurisdikcijai pakļautos pilsoņus, iestādes un organizācijas, izdodot visiem obligātus likumus un citus normatīvos aktus un nodrošinot to izpildi. Tā ir augstākā, suverēnā vara valstī un nozīmīgākais valsts elements.
Tās pārākumu pār citām varām nosaka ne tikai valsts konstitūcija un citi likumi, bet arī tiesiskā un faktiskā iespēja piemērot tādus piespiedu līdzekļus, kādus nedrīkst un nespēj izmantot neviena cita organozācija vai persona, piemēram, kriminālsodus, administratīvos sodus, piespiedu īpašuma atsavināšanu, preventīvu personiskās brīvības ierobežošanu u.c.
Valsts vara ir publisks un universāls sabiedrisko attiecību regulators. Tā ir arī valstisko orgānu sistēmas spēja pārvaldīt sabiedriskos procesus, reglamentēt valsts likumdošnai padoto pilsoņu, organizāciju un iestāžu rīcību, izdot visiem obligātus likumdošanas normatīvos aktus un nodrošināt to izpildi, kā arī aizsargāt savas valsts teritorijas neaizskaramību un pārstāvēt valsti ārpolitikā.
Valsts vara ir valsts spēja pakļaut indivīdu un sociālo grupu dažādās intereses sabiedrības objektīvajām vajadzībām.
Augstākā valsts vara ir neierobežota. Tā vienīgi var ierobežot pati sevi, izdodot likumus un citus normatīvos aktus.
Demokrātiskās valstīs, kā noteikts to konstitūcijās, valsts vara pieder tautai, turpretī autoritārās un totalitārās valstīs visbiežāk to ir nelikumīgi piesavinājušās atsevišķas personas vai personu grupas.
Lai gan demokrātiskās valstīs arī tautai ir ierobežotas iespējas pašai realizēt valsts varu (reāli to var izdarīt, piemēram, tautas balsošanā), tāpēc demokrātiskās valstīs tauta sev peiderošo valsts varu realizē pamatā ar pilnvarotu pārstāvju – deputātu – starpniecību, kurus tā ievēl vispārējās vēlēšanās. Ne velti tieši vēlēšanu laikā notiek galvenā cīņa starp dažādiem politiskiem grupējumiem par valsts varas iegūšanu.
Valsts varas realizēšana nebūt nav vienkaršs process, jo , sabiedrībai attīstoties, pieaug nepieciešamība valstiski regulēt visplašākās cilvēku darbības sfēras, līdz ar to valsts funkcijas pastāvīgi paplašinās, to īstenošanā iesaistās arvien vairāk valsts amatpersonu un pieaug valsts institūciju skaits. Vienlaikus tautai arvien sarežģītāk kļūst kontrolēt un ietekmēt savus pārstāvjus.
…
