Lielā depresija un Otrais pasaules karš pilnīgi izjauca Dženovas sistēmu, un to nomainīja Bretonvudas sistēma. Pēc 1943. gada Rietumu sabiedrotie sāka izstrādāt programmu projektus, kuru mērķis bija nepieļaut tādu valūtu nekārtību, kāda bija pirms šī kara. Jauno valūtu sistēmu pieņēma un noformēja 44 valstis ANO starptautiskajā valūtu un finansu konferencē, kas notika ASV, Ņūhempšīras pavalsts Bretonvudas pilsētiņā 1944. gadā no 1. līdz 22. jūlijam. Jaunās valūtu sistēmas mērķis bija: plašas brīvās tirdzniecības atjaunošana; valūtas starptautiskās apmaiņas stabilas sistēmas izveidošana, nosakot fiksētus valūtu kursus; naudas resursu nodošana valstu rīcībā, lai likvidētu ārējās bilances pagaidu grūtības. Taču, saskaņā ar Bretonvudsā noslēgto līgumu par starptautisko norēķinu galvenajiem instrumentiem kļuva zelts un tā saucamās „rezerves valūta”, kuras statusu ieguva ASV dolārs. Tādejādi ASV dolārs vienlaicīgi kļuva par pasaules naudu. Tāpēc nereti Bretonvudas valūtu sistēmu sauca arī par zelta dolāru standartu. Līdz ar to, ikviena valsts, kas bija parakstījusi Bretonvudas līgumu, ar savu centrālo banku starpniecību varēja par oficiālo cenu brīvi mainīt rezerves valūtu pret zeltu un otrādi. Par oficiālu zelta pasaules cenu tika pieņemta 1 Trojas unce zelta cena ASV dolāros- 31,1035 g tīra zelta bija pielīdzināti 35 ASV dolāru pirktspējai. Visas pasaules tirdzniecības un cenu veidošanas pamatā turpmāk tika izmantota šāda proporcija.…