Valsts loma ekonomikā. Fiskālā politika

3. Valsts izdevumu multiplikators attēlo rezultātu, kā valdības izdevumu valsts patēriņam pieaugums palielina ražošanas apjomu, patēriņa un investīciju līmenim esot konstantam.
To aprēķina pēc formulas: Δ Y/ Δ G= 1/(1- MPC), kur Δ Y- izlaides apjoms, Δ G- valsts izdevumi.
4. No nodokļiem, nodevām, citiem maksājumiem un ES (Eiropas Savienība) fondu līdzekļiem veidojas valsts budžeta ieņēmumi.
Nodokļus var klasificēt dažādi. Viens no klasifikācijas veidiem ir to iedalīšana tiešajos un netiešajos nodokļos.
Ar tiešajiem nodokļiem saprot nodokļus, kurus maksājot, tiek apzināts par ko tie ir un cik liels ir to apmērs. Šie nodokļi tiek maksāti no fizisku vai juridisku personu ienākumiem vai mantas pēc noteiktām nodokļu likmēm. Tiešie nodokļi, kuri veido valsts budžeta ieņēmumus ir: iedzīvotāju ienākumu nodoklis, īpašuma nodoklis, uzņēmuma ienākumu nodoklis, sociālās apdrošināšanas iemaksa, dabas resursu nodoklis un izložu un azartspēļu nodoklis. Lielākā daļa no tiešo nodokļu ienākumiem ir uzņēmumu ienākumu nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļu ieņēmumi un sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Savukārt, ar netiešajiem nodokļiem saprot nodokļus, kurus maksā netieši- iegādājoties un preces un apmaksājot pakalpojumus. Pie šiem nodokļiem pieder: pievienotās vērtības nodoklis, muitas nodoklis, akcīzes nodoklis, elektroenerģijas nodoklis.
…