Valsts forma – ir ārējais veids, kādā organizēta publiskā vara. To nosaka vairāki faktori: sabiedrības tradīcijas, politiskās attīstības gaita. Valsts formas ir ļoti daudzveidīgas. Pavisam tās var iedalīt pēc trim pazīmēm: pēc politiskā režīma, valsts iekārtas formas un valdīšanas formas. Pēc politiskā režīma valstis iedalās demokrātiskajās, autoritārajās un totalitārajās valstīs. Valsts iekārta ir valsts teritoriālā organizācija. Iedala divas valsts iekārtas pamatformas: unitāro un federatīvo iekārtu. Unitāra valsts – teritoriāli vienota un centralizēta valsts. Tās sadalītas teritoriālās vienībās, kurām nav politiskas un valstiskas patstāvības (Japāna, Francija, Zviedrija u.c.). Unitārai valstij ir viena konstitūcija un viena tiesību sistēma; viena pilsonība. Federatīva valsts – autonomu valstisku veidojumu apvienība vienas valsts ietvaros. Tā ir mazāk izplatīta, taču sastopama visos kontinentos. Federatīvas valstis ir Austrija, Vācija, Krievija, ASV, Kanāda, Indija, Austrālija. Raksturīgas šādas pazīmes: pavalsts var izdot likumdošanas aktus, kuri darbojas tās teritorijā; pastāv divkārša pilsonība. Valdīšanas formas: monarhijas un republikas. Monarhija – valdīšanas forma, kurā augstākā valsts vara ir monarham, kurš varu manto un saglabā visu mūžu. Ir pavisam četru veidu monarhijas. Republika – valdīšanas forma, kurā par vienīgo valsts varas avotu atzīta tauta, un valsts vara pieder vēlētiem pārstāvniecības orgāniem. Pēc valdīšanas formām iedalās trīs veidos.
Nepilngadīgo atbildība. Nepilngadīgie no 14-18 gadu vecumam par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu ir atbildīgi tāpat kā pieaugušie. Piemērojami šādi soda veidi: naudas sods (no 1-50 minimāl. Mēnešalgām, ja viņam ir ienākumi); piespiedu darbs; arests; brīvības atņemšana līdz 5 gadiem par smagiem noziegumiem un līdz 10-15 gadiem par īpaši smagiem nodarījumiem. Nepilngadīgajiem nevar piemērot nāves sodu un mūža ieslodzījumu. …
