Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
14,20 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:679326
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 03.07.2007.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2000. - 2010. g.
Darba fragmentsAizvērt

1. Tiesīgi noslēgta līguma pildīšanas pienākums un izņēmumi no tā.

Līguma pildīšanas pienākums attiecas uz tiesīgi noslēgtu līgumu.

Līguma legāldefinīcija (CL):
 plašākā nozīmē – ikkatra vairāku personu vienošanās par tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu.
 Šaurākā nozīmē – vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt sistību tiesību.

Lai līgums būtu tiesīgas, jābūt ievērotām šādām CL pazīmēm:
1. Dalībnieku (līdzēju) tiesībspēja un rīcībspēja.
2. Darījuma (līguma) priekšmets ir tiesisks.
 pietiekami noteikta tiesiska darbība vai bezdarbība; kaut kas iespējams;
 darījuma priekšmets objekta nozīmē nedrīkst būt izņemts no civiltiesiskās apgrozības;
 darbība nevar būt neatļauta, nepieklājīga, tās mērķis nedrīkst būt pretējs reliģijai, likumiem, labiem tikumiem, nevar būt vērsta uz likuma apiešanu.
3. Dalībnieku gribas izteikums; gribas īstums: nepastāv gribas trūkumi (maldība, viltus vai spaidi).
4. Formas prasību ievērošana (ja likums vai paši līdzēji prasa noteiktu formu – piemēram, rakstisku vai notariāli apstiprinātu).

Ja ir visas minētās tiesīgi noslēgta līguma pazīmes, iestājas pienākums līgumu pildīt – rodas līguma saistošais spēks: tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

Būtība:
 Līguma saistošais spēks – viens no svarīgākajiem saistību tiesību elementiem, uz ko balstās civiltiesiskā stabilitāte;
 Katra līdzēja apsolījums ir neatkarīgs, tāpēc vienpusēji no līguma atkāpties nevar, pat tad, ja otrs to nepilda. Tomēr šis princips nav absolūts; ir gadījumi, kad viena līdzēja izpilde ir pamats otra līdzēja izpildei – piemēram, pirkuma līguma gadījumā, ja pircējs nav samaksājis pirkuma maksu, tad pārdevējs lietu var nedot (2033.p.).

Sekas:
 Līgums jāpilda jebkurā gadījumā, neņemot vērā ne grūtības, ne smagumu – CL šajā ziņā ir ļoti kategorisks.
 Pacta sunt servanda princips. Tiek tulkots kā “līgumi jāpilda”, bet nav gluži precīzs, jo formalizēti līgumi senajā Romā bija “contracta”. Savukārt “pacta” bija likumos neformalizētie, netipiskie darījumi. Teiciens nozīmē, ka jāpilda arī tie, ne tikai “kontrakti”.

CL paredzētie izņēmumi, kad pieļaujama vienpusēja atkāpšanās:
 pamatota ar paša līguma raksturu – ja līguma raksturs pretējs faktiskajiem apstākļiem, piemēram, būvnieks nevar būvēt, ja nav ierādīts zemes gabals; dažos gadījumos uz šo normu varētu atsaukties arī būtisku līguma pārkāpumu gadījumā – piemēram, ja Ziemassvētku kartītes piegādā 26.decembrī, nevis 10.decembrī, kā salīgts.
 to konkrēti atļauj likums (2229.p.- pasūtītājs var atkāpties, ja uzņēmēja iepriekšējais aprēķins ir pārāk zems; 2313.p.-pilnvarotājs var vienpusēji atsaukt pilnvarojumu; 2193. un 2104.p. - tikumības un taisnprātības apsvērumu dēļ uztura un darba līgumos; speciālie likumi – Patērētāju tiesību aizsardzības likums, Darba likums, Apdrošināšanas likums, u.c.);
 šāda tiesība bijusi konkrēti pielīgta; līgumā var brīvi paredzēt apstākļus, kādos var atkāpties: tātad norma par saistošo spēku nav imperatīva – līdzēji to var līgumā mainīt.

! Vienpusēja atkāpšanās ir riskanta: otra puse var tiesā prasīt zaudējumu atlīdzību, ja atkāpšanās bijusi nepamatota. Tāpēc labāk prasīt līguma izbeigšanu tiesas ceļā.

Nepārvaramas varas ietekme:
 Nepildīšanas attaisnojums varētu būt tādas objektīvas grūtības kā nepārvarama vara (force majeure) – objektīvi pastāvošs šķērslis, ārpus līdzēja kontroles, saprātīgi neparedzams un no kura nevar izvairīties. Šādā gadījumā tiesa var parādnieku atsvabināt no neizdevīgām nokavējuma sekām darījuma neizpildes dēļ; nav jāatlīdzina zaudējumi, kuru cēlonis ir nepārvarama vara. CL klusē, kas notiek ar pašu līgumu – drīzāk, tas paliek spēkā.
 Nepārvaramas varas ietekmi atzīst arī UNIDROIT starptautisko komerclīgumu principi un ANO 1980.gada Vīnes konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (CISG), kas Latvijai ir saistoša kopš 1997.gada (attiecībā uz pārrobežu darījumiem).

Vērtējums, salīdzinājums ar citu valstu un starptautisko tiesību normām

 Citu valstu civilkodeksi paredz tiesības prasīt līguma noteikumu pārskatīšanu, ja līguma pildīšana kļuvusi pārmērīgi smaga, apgrūtinoša un šos šķēršļus nevarēja objektīvi paredzēt. Šāds jauninājums radās pēc 2.pasaules kara, jo līguma saistošais spēks nevar prevalēt pār taisnīgumu. Praksē tas nozīmē: viena puse pamatoti prasa otrai mainīt līguma noteikumus, bet, ja otra puse nepiekrīt, tad lemj tiesa. Tiesa lemj, vai līguma noteikumi ir maināmi, ja nav maināmi, tad var lemt par līguma izbeigšanu. Šis noteikums nāk no anglosakšu tiesībām, bet ticis iekļauts arī UNIDROIT līgumu principos un Eiropas līgumtiesību principos (ELTP). Tātad tā ir modernā līgumtiesību attīstība, un CL būtu vēlams to pārņemt.
 Gan CISG, gan UNIDROIT paredz iespēju vienpusēji atkāpties no līguma būtiska (rupja) pārkāpuma gadījumā: ja pusei radies tāds kaitējums, ka puse lielā mērā zaudē to, ar ko tai bija tiesības rēķināties saskaņā ar līgumu, izņemot gadījumus, kad pārkāpusi puse nevarēja saprātīgi tādu iznākumu paredzēt. Nosakot, vai pārkāpums būtisks, ņem vērā līguma mērķi.
 CL līguma saistošo spēku nosaka ļoti strikti: būtībā, ja atkāpšanās nav pielīgta, tad parastais ceļš ir caur tiesu. Tas kavē civiltiesisko apgrozību, tāpēc CL būtu jāpārņem moderno līgumtiesību principi, ka ir pieļaujami gadījumi, kad var vienpusēji atkāpties: vismaz līguma būtisku pārkāpumu gadījumā. Līguma saistošais spēks nevar būt pašmērķis, un ir jāmeklē saprātīgs risinājums starp līguma pušu risku un taisnīgumu.
 It īpaši izņēmumus no līguma saistošā spēka būtu vēlams regulēt topošajā Komerclikuma komercdarījumu daļā, lai veicinātu komerctiesisko apgrozību.


2. Īpašuma tiesību jēdziens un saturs
CL - Īpašums ir:
1) pilnīgas varas tiesība par lietu – īpašuma tiesības ir vismazāk aprobežotās un visplašākās lietu tiesības, kuras gan neizslēdz aprobežojumus kā atsevišķu personu, tā arī sabiedrības interesēs;
2) tiesība valdīt lietu – to raksturo likumīga faktiskā vara pār lietu, kura pēc būtības ir faktiskā iespēja izlietot lietu pēc sava ieskata ilgstoši un atkārtoti;
3) lietot to – iespēja izmantot lietas derīgās īpašības, lai apmierinātu īpašnieka visdažādākās vajadzības;
4) iegūt no tās visus iespējamos labumus – tiesība gūt ienākumus un augļus;
5) rīkoties ar to – īpašnieka tiesības lietu pilnīgi vai daļēji atsavināt, iznomāt, patapināt, nodot cita pārvaldījumā, atteikties no īpašuma, iznīcināt to, kā arī citādi noteikt lietas tiesisko statusu;
6) noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību – īpašuma aizsardzības līdzeklis, kurš valstiski tiek nodrošināts ar tiesu varas starpniecību.

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −12,41 €
Materiālu komplekts Nr. 1133874
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties