Normatīvo aktu hierarhijas pamatā ir juridiskais spēks, kas atkarīgs no tā, kas aktu ir pieņēmis, kā arī kārtība, kādā tas tiek pieņemts.
Normatīvais tiesību akts ir tiesību akts, kas satur tiesību normas . NA ir publiskās varas institūcijas tiesību normu jaunrades akts. Pazīmes: adresēts nenoteiktam personu lokam, nenoteikta skaita visiem gadījumiem, vairākkārtēja regulācija. . Pastāv arī normatīvie akti, kuri nesatur tiesību normas, piemēram, gludekļa lietošanas instrukcija. Tie tādā gadījumā tie nav tiesību akti.
Normatīvie tiesību akti (NA) – tiesību normu jaunrades rakstveida akti, ko izdod kompetentas valsts institūcijas, un kas satur vispārsaistošas tiesību normas (vispārobligātus uzvedības noteikumus). NA tiek adresēts nenoteiktam tiesību subjektu lokam un paredzēts iepriekš nenoteikta skaita gadījumu vairākkārtējai regulēšanai. Pie NA pieder – satversmes likumi, likumi, kodeksi, normatīvie līgumi (piem, starptautiskie), MK noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi u.c (nolikumi, instrukcijas) NA. NA nosaukums atkarīgs no iestādes, kura to izdod. Apzīmējums “normatīvs” norāda uz to, ka tiesību akts satur normas. Tiesību akts (juridisks dokuments) var saturēt:
1)vispārējus juridiskus priekšrakstus – tiesību norma. To kopums veido tiesiskās regulēšanas mehānisma pamatu;
2)individuālus juridiskus priekšrakstus (individuāls akts)– regulē konkrētu tiesību
subjektu uzvedību. Pie tiem pieskaitāmi tiesību piemērošanas akti ( rīkojumi,
spriedumi, lēmumi), kā arī akti, kuros izpaužas fizisko un juridisko personu juridiskā aktivitāte (līgumi u.c. darījumu akti).
Normatīvo tiesību aktu veidi:
Konstitūcija Tā ir valsts pamats. Konstitūcija satur sabiedrību regulējošas pamatnormas. Likumdevējvara, izpildvara un tiesu vara ir padotas konstitūcijai kā augstākajai nacionālajai tiesību normai. Konstitūcijas normatīvi saistošais spēks neattiecas tikai uz publiskās varas nesējiem un izmantotājiem. Konstitūcijas atsevišķās normas var nepastarpināti piešķirt tiesības un uzlikt pienākumus arī privāttiesisko attiecību dalībniekiem. Bez tam konstitūcijā nostiprinātajām pamattiesībām ir īpaša nozīme privāttiesiskajās attiecībās, jo tās palīdz konkretizēt noteiktos tiesību jēdzienus un ģenerālklauzulas. Konstitūcija ir juridiskā spēka ziņā augstākais nacionālais tiesību avots un tiesību akts.
Bez tam konstitūcijā nostiprinātajām pamattiesībām ir īpaša nozīme privāttiesiskajās attiecībās, jo tās palīdz konkretizēt noteiktos tiesību jēdzienus un ģenerālklauzulas. Konstitūcija ir juridiskā spēka ziņā augstākais nacionālais tiesību avots un tiesību akts.
Satversmes likumi (pamatlikumi) no citiem NA atšķiras ne tikai pēc to formas – to pieņemšanas kārtības, grozījumu izdarīšanas, bet arī pēc to satura. Tas ir ne tikai juridisks, bet arī politisks un ideoloģisks dokuments. Konstitūcija kalpo par pamatu likumiem, lai nodrošinātu likumu saskaņu ar tiesībām un ierobežotu iespējamo valsts institūciju, tai skaitā likumdevēju patvaļu. Konstitūcijās tiek nostiprinātas cilvēka un pilsoņa tiesības, tiek noteiktas valsts pārvaldes forma, nacionāli valstiskā un/ vai administratīvi teritoriālā iekārta, valsts varas realizācijas metodes, valsts varas institūciju struktūra, to darbības un organizācijas principi, vietējās pašvaldības principi, kā arī konstitucionālo normu noteikšanas un grozīšanas, u.c. jautājumi. Konstitūcijas pamatfunkcija ir brīvības nodrošināšana, ierobežojot politisko varu. Konstitūcija ir valsts varas kontroles pamatinstruments, kas valsts uzdevumus sadala dažādām institūcijām, kuru kopdarbība un savstarpējā kontrole regulē un nodrošina individuālas pamatbrīvības attiecībā pret valsts varas nesējiem. LR konstitūcija ir Satversme, kas ir NA ar pašu augstāko juridisko spēku. Lielākajā daļā valstu, arī LR, konstitūcijas pieņemšanas vara deleģē likumdošanas varai (Saeimai) tiesības izdarīt daļā konstitūcijas normu grozījumus. Visbiežāk to dara, nosakot, kuras konstitūcijas normas likumdevējs nav tiesīgs grozīt patstāvīgi. Lai grozītu pašas nozīmīgākās konstitūcijas normas, ir nepieciešams tautas nobalsojums. Tautai pieder valsts konstitūcijas pieņemšanas jeb satversmes vara. Tiesības pieņemt valsts pamatlikumu ir izņēmuma (ekskluzīvas) tiesības, kas pieder vienīgi tautai. Tāpat kā Satversme, arī likums, ar kuru tiek izdarīts grozījums Satversmē, ir satversmes jeb konstitūcijas likums., jo grozījums NA var tikt izdarīts tikai ar tāda paša līmeņa NA.…
