Populārs ir Vīnes valsis kā vairāku valšu cikls - 5 valšu virkne ar introdukciju un kodu(piemēram, Johana Štrausa (dēla)valši).
Agrīnais valsis maz atšķiras no lendlera un tika iekļauts Vīnes klasiķu darbos. F.Šūberta daiļradē valsis izvērtās par lirisku miniatūru . Viņa valšu vienkāršā divdaļu vai (retāk)trijdaļu forma ir tipiska agrīnajam valša žanram. Šūberta aizsāktās tradīcijas turpināja komponisti romantiķi R.Šūmanis, J. Brāmss, F. Š opēns, F.Lists, kuru valši iezīmīgi ar daudzpusīgu muzikālo tēlainību- no liriskas poēzijas līdz pat dramatiskām atklāsmēm .Valsis bieži skan operas vai baleta mūzikā(piemēram,K.M.Vēbera „Aicinājums uz deju”, H.L.Berlioza „ Fantastiskās simfonijas” II d. P.Čaikovska Piektās simfonijas III d.). Kā koncertskaņdarbam tam ir patstāvīga nozīme klavieru mūzikā(Lista un Šopēna valši). Valsim raksturīgās iezīmes-lirisms, graciozitāte, plastiskums, arī raksturīgā metroritma formula –sastopamas daudzos 2o.gs. komponistu sacerējumos (piem. S.Prokofjeva opera „ Karš un miers”- I cēl.2.aina ; R. Štrausa opera „Rožu kavalieris”- I cēl. ;M.Ravela horeogrāfiskā poēma „Valsis”.…