Daiļliteratūras valodas stils.
Lietošanas joma- dzejā, prozā, dramaturģijā, liroepiskā, daiļliteratūra ir mākslas veids, kurā dzīvi atspoguļo ar valodas palīdzību, izmanto citu valodas stilu resursus, emocionāli etniska funkcija.
Stila pazīmes- dominē tēli, nevis jēdzieni, spilgti izteikts autora individuālisms.
Leksiskie izteiksmes līdzekļi- daudzveidīga, bagāta leksika. Izvēle atkarīga no autora stila. Plašs poētismu, sarunvalodas lietojums. Tēlu, vides raksturošanai izmanto neitrālu leksiku: vecvārdi, barbarismi, apvidvārdi, žargonismi, vienkāršrunas vārdi, mērķtiecīgu un daudzveidīgu sinonīmu, antonīmu un homonīmu lietojums. Frazeoloģismi.
Morfoloģiskie izteiksmes līdzekļi- visu vārdšķiru vārdi,
Sintakstiskie izteiksmes līdzekļi- teikumu konstrukcijas daudzveidība, dialoga funkcijas, teikumu aprāvumi, reducējumi, retoriski teikumi, izsaukumi, uzruna, īpašs teksta grafiskais izkārtojums dzejā, dramaturģijā.
Sarunvalodas stils.
Lietošanas joma- lieto ikdienas sazināšanas vajadzībām, visbiežāk runas formas.
Stila pazīmes- dialoga vai poliloga forma. Brīvāka attieksme pret literārās valodas normām, salīdzinājumi, metaforas, simboli, frazeoloģismi, valodas spēles.
Leksiskie izteiksmes līdzekļi- sarunvalodas vārdi, vārdi ar pozitīvu un negatīvu emocionālo nokrāsu, vārdi ar pārnestu, tēlainu nozīmi, neliterāra leksika.
Morfoloģiskie izteiksmes līdzekļi- visu vārdšķiru vārdi, partikulas, personu vietniekvārdi, deminutīvi.
Sintaktiskie izteiksmes līdzekļi- aprauti teikumi, uzruna, iespraudumi, stāstījuma, jautājuma teikumi, rosinājuma teikumi.
…
