Valdības komunikācijas situācijas raksturojums. Latvijas piemērs

Informācijai par valdības darbību un lēmumiem sabiedrībai tiek sniegta, izmantojot dažādas komunikācijas un sabiedrisko attiecību metodes un informācijas kanālus (tradicionālos - prese, publicistika, radio, televīzija, kā arī jauno tehnoloģiju iespējas - internets), izmantojot dažādus darbības instrumentus, piemēram, informatīvos materiālus (bukletus, brošūras, informatīvās lapas u.c.), seminārus un konferences, nevalstisko organizāciju iesaistīšana u.c. Kopš 1993.gada tiek izdots laikraksts Latvijas Vēstnesis, kurā tiek publicēti Latvijas Republikas likumi, lēmumi un citi normatīvie akti, kā arī to skaidrojumi, tiek atspoguļota valsts varas un pārvaldes institūciju un pašvaldību darbība. Komunikācijas organizēšanā starptautiskā līmenī liela nozīme ir Ārlietu ministrijas institūcijām, Kultūras ministrijas darbībai kā valsts ārējās kultūrpolitikas veidotājai, Latvijas institūta, Latvijas Attīstības aģentūras un Latvijas tūrisma attīstības aģentūras, kā arī pārējo ministriju un institūciju darbam starptautiskās sadarbības jomā.
Problēmas:
1) Iedzīvotājiem, sabiedrībai pieejamās informācijas komplicētība (sarežģītība).
2) Trūkst objektīvas informācijas. Informācija nodošanas procesā no valsts institūcijām sabiedrībai nereti tiek deformēta, nav objektīva, tā bieži ir nepilnīga, fragmentāra, tai trūkst pēctecības.…