Personības virzības pamatā ir vajadzības – cilvēka aktivitātes galvenais avots.
Termins “vajadzība” apzīmē divas savstarpēji saistītas parādības:
1)nepieciešamību pēc noteiktiem apstākļiem, kas nodrošina cilvēka kā indivīda un personības dzīvi;
2)noteiktu diskomfortu, nestabilu cilvēka psihes stāvokli dažādos apstākļos.
Savā sākotnējā rašanās etapā vajadzība ir nepieciešamība pēc tā, kas atrodas ārpus cilvēka. Tā ir kaut kas tāds, bez kā cilvēks nevar iztikt. Nepieciešamība izpaužas cilvēka atkarībā no pasaules un virzībā uz to. Kā stāvoklis, kas raksturo vajadzību, nepieciešamība ir iekšējs stāvoklis un priekšnoteikums cilvēka aktivitātei. Vajadzību raksturo gatavība darboties [3,70; 4,157].
1.1.Vajadzību klasifikācija
Psiholoģijas zinātnē visbiežāk vajadzības nosacīti iedala bioloģiskās, sociālās un ideālās:
1) bioloģiskās vajadzības – nodrošina atsevišķa indivīda un dzimtas turpinājumu – tās ir vajadzības pēc ūdens, ēdiena, siltuma, pretēja dzimuma pārstāvja un citas;
2) sociālās vajadzības – nodrošina personības piederību sociālai grupai un izpaužas saskarsmē, emocionālajos kontaktos ar tās locekļiem. Sociālajās vajadzībās svarīgu vietu ieņem vajadzība strādāt, mīlēt un būt mīlētam. Sociālās vajadzības var būt materiālas un garīgas. Materiālo vajadzību priekšmeti ir lietas, ko radījusi cilvēce savā attīstības procesā (māja, apģērbs utt.). Garīgās vajadzības ir vajadzības pēc visdažādākajiem cilvēka kontaktiem ar sabiedrību, mākslu, literatūru utt.
3) ideālās vajadzības ir saistītas ar apkārtējās pasaules un savas vietas tajā izziņu [4,157].
Personības vajadzību struktūra ir cilvēka psiholoģiskā būtība un psiholoģiskā ziņā pats nozīmīgākais un cilvēku visvairāk raksturojošais. Pastāv dažādi viedokļi par to kā veidojas vajadzību struktūra un kā tā tiek izveidota [3,70].
1.2.1. Abrahama Maslova personības vajadzību teorija
Maslovs uzskata, ka katrs cilvēks ar šīm vajadzībām piedzimst. Bērnam, ienākot pasaulē, iedīglī viņā jau ir visi pieci vajadzību līmeņi. Dzīves laikā notiek šo vajadzību nobriešana.
1.līmenis – fizioloģiskās vajadzības.
Tās ir visa pamats. Ja tās netiek nodrošinātas, cilvēks nespēj izdzīvot un kādām augstākajām vērtībām nav nozīmes.
Cilvēkam jāapmierina izsalkums, slāpes, nepieciešama atpūta, miegs, vajadzīgs apģērbs, mājoklis.
2.līmenis – vajadzība pēc drošības (gan fiziskā, gan psiholoģiskā nozīmē).
Tā ir tieksme izvairīties no briesmām, draudiem. Vispirms tā ir instinktīva reakcija izvairīties no nāves briesmām, fiziskām ciešanām. Psiholoģiskā nozīmē tās ir vajadzības izvairīties no sāpīgiem, nepatīkamiem pārdzīvojumiem, no negatīvām emocijām, izvairīties no situācijām, kas rada šīs emocijas, satraukumu. Vajadzība pēc drošības balstās uz diviem faktoriem – stabilitāti un informētību.
3.līmenis – vajadzība pēc piederības un mīlestības.
Cilvēks nespēj iztikt bez citiem cilvēkiem. Katram cilvēkam ir vajadzība pēc savējiem, pēc cilvēkiem, kas viņu pieņemtu tādu, kāds viņš ir, kas uztvertu viņu kā savējo. Katram cilvēkam ir iekšēja vēlēšanās, lai viņu mīlētu, un katrs cilvēks tiecas kādu mīlēt.…
