Bezdzimumvairošanās
Bezdzimumvairošanās ir vairošanās ar 1 vai vairākām somatiskajām šūnām vai ķermeņa daļām. Vecākorganisms ir 1, pēcnācēji ir praktiski identiski vecākorganismam. Tā ir dabiska klonēšana.
Bezdzimumvairošanās veidi:
Dalīšanās (baktērijām bināra, vienšūņiem, vienšūnas aļģēm – mitotiska)
Pumpurošanās (rauga sēnes, zarndobumaiņu polipi
Fragmentācija (daudzšūnu aļģes, ķērpji, reizēm planārijas, sliekas, jūras zvaigznes)
Vairošanās ar sporām (aļģes, sēnes, sūnaugi, paparžaugi)
Vairošanās ar veģetatīvajiem orgāniem vai to pārveidnēm, vairķermeņiem, pumpuriem
Ar vairķermeņiem sūnas
Ar adventīvajiem pumpuriem, kuri attīstās uz sakneņiem (kosas un papardes) vai saknēm (vītoli, apses, ceriņi, avenes, usnes, mīkstpienes), vai uz lapām (begonijas, kalanhojes)
Ar veģetatīvajiem orgāniem – spraudeņi, noliekteņi (upenes)
Ar veģetatīvo orgānu pārveidnēm – bumbuļiem (kartupeļi), sīpoliem (sīpoli, ķiploki, puravi, lilijas, tulpes, narcises utt.), bumbuļsīpoliem (gladiolas), sakneņiem (īrisi, gārsas, vārpatas), gumiem (dālijas, mazpurenītes), stīgām (zemenes).
Dzimumvairošanās.
Dzimumvairošanās ir vairošanās ar dzimumšūnām (gametām). Gametas vienmēr ir haploidālas. Parasti procesā piedalās 2 vecākorganismi (izņemot hermafrodītisku pašapaugļošanos, kas notiek reti, piemēram lenteņiem), un saplūst 2 gametas, veidojot zigotu, izņemot (partenoģenēzi, kad organisms attīstās tikai no olšūnas). Hromosomu skaits dubultojas, salīdzinot ar gametu hromosomu skaitu.
Hermafrodītu (kopdzimuma organismu) organismā ir gan vīrišķie, gan sievišķie dzimumorgāni. Tādi ir gliemeži, sliekas, parazītiskie plakantārpi. Apaugļošanās parasti ir krusteniska, lai nodrošinātu jaunas gēnu kombinācijas. Kopdzimuma augus sauc par vienmāju augiem. Uz tiem var veidoties gan viendzimuma ziedi – sievišķie un vīrišķie (gurķiem un ķirbjiem), gan divdzimumu ziedi (magonēm, rozēm, tulpēm, zirņi).
Šķirtdzimuma organismiem ir vīrišķā un sievišķā dzimuma īpatņi. Tādi ir lielākā daļa dzīvnieku un divmāju augi (apses, kaņepes). Divmāju augiem sievišķie ziedi atrodas uz viena īpatņa, bet vīrišķie uz cita. Daudziem dzīvniekiem raksturīgs dzimumu dimorfisms – ārējā izskata atšķirības starp tēviņiem un mātītēm. Bezmugurkaulnieku tēviņi parasti ir mazāki par mātītēm, bieži vien dzīvo īsāku laika periodu nekā mātītes, jo nerūpējas par mazuļiem, to galvenā funkcija ir apaugļot mātīti. Mugurkaulnieku tēviņi parasti ir krāšņāki par mātītēm, bieži arī lielāki, sevišķi, ja palīdz rūpēties par mazuļiem. Daļai zivju sugu dzimumu atšķirības parādās tikai pārošanās periodā.
Ja organisms spēj vairoties gan bezdzimumiski, gan dzimumiski, dzimumvairošanās parasti notiek tad, kad mainās vides apstākļi, un jāveido jaunas gēnu kombinācijas, lai tiem pielāgotos.
Dzimumvairošanās priekšrocības salīdzinājumā ar bezdzimumvairošanos ir tas, ka gametu saplūšanas rezultātā:
veidojas jauns organisms, bet vecais organisms tālāk neattīstās,
jaunais organisms saņem gēnus no abiem vecākiem,
notiek ģenētiskā materiāla pārkombinēšanās, rodas jaunas īpašības, tāpēc jaunie organismi atšķiras no vecākiem,
tas noved pie iedzimstošās mainības un rada materiālu dabiskajai izlasei evolūcijas procesā.
…
