Vadīšana ir iedarbība uz darbinieku darbību (personu vai grupu) ar noteiktām metodēm un paņēmieniem, lai īstenotu organizācijas mērķus. Vadītājs ir konkrēts darbinieks, kas ietekmē darbinieku darbību (personu vai grupu), lai īstenotu organizācijas mērķus. Lai panāktu efektīvu vadīšanu, vadītājam jālieto vara. Vara ir iedarbība uz darbinieku rīcību, lai sasniegtu organizācijas mērķus. 1
Tiek izdalīti daži varas klasifikācijas veidi. Praude varu klasificē: formālā; atalgojuma; piespiedu; ekspertu; personības.
Tomēr pastāv arī cits klasifikācijas veids: 2
• Piespiedu vara – tā balstīta uz baiļu sindroma radīšanu, kad vadītājs var sodīt vai neļaut apmierināt kādas vajadzības, radīt nepatikšanas, atbrīvot no darba. Piespiedu vara var radīt nevēlamu efektu. Tomēr šāds varas paveids raksturīgs policijas darbiniekiem, jo policistiem nav neviena cita likumīga argumenta, kas ļautu vadīt cilvēkus, kā vien likumi, kas brīdina, kāds sods sagaidāms par attiecīgā likuma pārkāpumu.
• Atalgojuma vara – tās iedarbība balstīta uz pozitīvu pastiprinājumu, jo rodas apmierinātība, prieks, labsajūta. Atalgojumam jābūt adekvātam gūtajam rezultātam. Atalgot nedrīkst visus vienādi. Viens no atalgojuma varas imitācijas veidiem ir solījumi – apbalvot, paaugstināt darbā, nodrošināt sociālos labumus, kurus dažkārt vadītājs nepilda. Atalgojuma varu nevar lietot bezgalīgi, to ierobežo noteikti kritēriji, budžets, esošā likumdošana.
• Personības vara – nebalstās uz loģiku vai tradīcijām, bet uz vadītāja personīgajā īpašībām un līdera spējām. Padotie kolēģi, šo vadītāja īpašību ietekmēti, cenšas viņu atdarināt, būt līdzvērtīgiem.
…
