Vara ir potenciāla iedarbība uz darbinieku rīcību, lai sasniegtu organizācijas mērķus. Varas un ietekmes lietošana ir atkarīga ne tikai no vadītāja pilnvarām un hierarhijas pakāpes, bet arī no personīgajām īpašībām, no konkrētās situācijas un arī no personības, uz kuru vēlas iedarboties vadītājs.
Praksē ir iespējams pielietot dažādus varas veidus, tādejādi zinātnieki J. Frenčs un B. Ravens izstrādāja varas veidu klasifikāciju, kas sastāv no pieciem varas pamatveidiem:
1.formālā vara;
2.atalgojuma vara;
3.piespiedu vara;
4.eksperta vara;
5.personības vara.
Formālo jeb tradicionālo varu nosaka ieņemamais vadošais amats, un vadītāja autoritāte šajā gadījumā ir pati par sevi saprotama – padotie atzīst šo varas veidu kā likumīgu, tāpēc tai arī pakļaujas neatkarīgi no pavēles pareizuma vai patikšanas. Tādejādi vadītājs darbiniekus var ietekmēt ātrāk un samērā vieglāk, kā arī pareģot reakciju uz prasībām, taču tajā pašā laikā pretestība pārmaiņām kādas problēmas risināšanā tradīciju dēļ neveicina organizācijas attīstību, kas var novest pat līdz organizācijas likvidācijai. Pētījumi rāda, ka pēdējos gados formālās varas ietekme mazinās, jo gados jauni cilvēki pieprasa dzīves līmeņa, izglītības līmeņa paaugstināšanu u.tml. un jo lielajās organizācijās galvenokārt valda atsevišķas personas un grupas, kurām ir problēmas atrisināšanai nepieciešamā informācija, nevis formālā vara.…