Psiholoģisko klimatu kolektīvā būtiski nosaka un ietekmē vadītāja autoritāte. Vadītājam ir it kā divas autoritātes – objektīvā un subjektīvā. Objektīvo autoritāti viņam sagādā izvirzīšana vadošā darbā. Ja vadītājs kolektīvā ienāk no citas darba vietas, subjektīvās autoritātes viņam vel nav, tā jāiegūst darbā, saskarē ar cilvēkiem, attieksmē pret kolektīva locekļiem, pret problēmām, kuras jārisina. Subjektīvo autoritāti vadītājs var samērā ātri zaudēt ar neapdomīgu rīcību. Vadītāja subjektīvā autoritāte nostiprina to par līderi – par personām, kuras kolektīvos atdzīst un pieņem par vadoņiem. Vadītājam ir jābūt spējai organizēt darbu, skubināt padotos uz mērķtiecīgu darbību. Par līderiem der tikai tādi cilvēki, kuriem šīs spējas piemīt pilnā mērā.
Manuprāt, vadītājam ir jābūt zinošam, pieredzējušam un spējīgam. Ja cilvēks grib būt labs vadītājs tad viņam ir jāzina viss, ko uztic kādam darbiniekam, jo iespējams darbinieks nāks pie vadītāja pēc padoma kā labāk izpildīt šo darbu Ja darbu vadītājs nezinās dot padomu, tad ātri zaudēs savu autoritāti darbinieku acīs. Es uzskatu, ka Vadītājam visu laiku ir jāattīsta savas spējas visās nepieciešamajās jomās, kurās viņš darbojas.
Vadības stils
Visus vadītājus pēc vadīšanas stila var iedalīt:
vienpersonisks darba stils,
liberālais darba stils,
demokrātisks darba stils.
Par vienpersonisku vadīšanas stilu, sauc tādu vadīšanas stilu, kad vadītājs viens pats veic visu vadošo darbu. No padotajiem viņš gaida tikai rīkojumu bezierunu izpildi. Nekādu informāciju, nekādus padomus viņš no padotajiem nepieņem. Šādiem vadītājiem bieži raksturīga neuzticēšanās kolektīvam, rīkojumu došana kategorisku pavēļu formā. Manuprāt, šādā vadīšanas stilā nevienam darbiniekam, nedrīkst būt nekādu pretī runāšanu un domu izteikšanu. Uzskatu, ka ar šādu vadības stilu ir grūti iegūt darbinieku atbalstu un uzticību. …