VADĪBAS STILI
Vadības stils - tā ir veidu, metožu un praktiskas menedžera darbības formu sistēma.
Vadīšanas stils ir tipisku, samērā stabilu paņēmienu kopums, ar kuriem vadītājs iedarbojas uz padotajiem, lai īstenotu izvirzītos mērķus. Tas ietver arī tādus faktorus kā plānošanas paņēmienus, organizācijas struktūru, psiholoģisko klimatu, personāla politiku, apmaksas un darba stimulēšanas sistēmu, organizācijas kultūru. Vadītāja vadīšanas stils izpaužas arī viņa runas manierē, prasmē uzklausīt padotos, mākā sagatavot, pieņemt un īstenot lēmumus.
Pastāv četri vadības stili.
1.Autoritārais stils (autokrātisks), kuru raksturo dogmatisms, stereotipi, distancēšana un vadītāja ierobežošana, un stils ir atkarīgs no menedžera garastāvokļa. Vadītājs pieņem lēmumu, ko darbinieks nevar ietekmēt.
Mīnuss = vadītājam ir grūti pieņemt pareizus lēmumus, jo viņam trūkst zināšanas un pieredzes.
Pluss = valda stereotipi, dogmatisms un vadītājs visu laika saka vienu un to pašu, tāpēc darbiniekiem ir vieglāk prognozēt vadītāju un pasniegt savu viedokli.
Autoritārais jeb vienpersoniskais ir diktatorisks vadīšanas stils, kam raksturīga orientēšanās tikai uz tiešajiem darba jautājumiem, ignorējot padoto vajadzības; turēšanās pie principa - mērķa sasniegšana par katru cenu; vadītājs parasti lēmumus pieņem vienpersoniski; dod detalizētus rīkojumus; stingri kontrolē darba izpildi; soda darba neizpildes gadījumā; nesekmē padoto iniciatīvu; darba rezultāti galvenokārt atkarīgi no vadītāja kompetences, spējām un pieredzes. Šī stila vadītājs ir dogmatisks, vēlas pakļaut cilvēkus savai gribai, ne vienmēr ieklausās citu viedokļos, pieprasa precīzi izpildīt savas pavēles. Tomēr šāds vadītājs daudz strādā un prasa to arī no padotajiem. Autoritārā vadītāja vadītā darba kolektīvā vērojama liela personāla mainība, jo daļa cilvēku nevar ilgstoši izturēt saspringtu darba atmosfēru
2.Demokrātiskais stils - īpaši veiksmīgs, izmanto koleģialitātes un kvalificētu speciālistu zināšanu visas iespējas. Vadītājs konsultējas ar saviem padotajiem.
Lēmumus vadītājs pieņem kopīgi ar padotajiem, taču vadītājam ir izšķirošās balss tiesības, vadītājs cenšas ieinteresēt darbiniekus veicamo uzdevumu izpildē, cenšas stimulēt viņu darbību un iniciatīvu, radīt labvēlīgu psiholoģisko klimatu. Pret cilvēkiem izturas ar cieņu, rūpējas par viņu vajadzībām. Vadītājs ļauj padotajiem risināt daudzus jautājumus, tikai ar sarežģītiem uzdevumiem viņš nodarbojas personīgi. Lai pieņemtu lēmumus, vadītājs konsultējas ar padotajiem, iesaista savus darbiniekus diskusijās. Sarunās ar darbiniekiem vadītājs saņem daudz neformāla rakstura informācijas un ir informēts par notikumiem kolektīvā. Parasti kolektīvā valda labvēlīgs psiholoģiskais mikroklimats, jo cilvēki ir brīvāki.
…
