Latvijā izglītības sistēmā ir veiktas vairāk vai mazāk plašas reformas visās tās apakšnozarēs, tomēr izglītības sistēmas specifika ir tās noturība, konservatīvisms, kura dēļ šajā sistēmā vēl aizvien var sastapties ar vairākām problēmām.
Lielā mērā reformu procesu atgriezenisko saiti nodrošina skola. Savukārt, skolas kolektīva veiksmīga darbība ir atkarīgas no tā, kas to vada - kāda ir skolas vadība (administrācija), kāda ir tās profesionālā kompetence, vai skolas vadības locekļi prot savstarpēji sadarboties, vai viņi prot kopīgi virzīt kolektīva attīstību.
Vadīšana ir attīstības plānošana, lēmumu pieņemšana un pieņemto lēmumu izpildes procesa nodrošināšana, iesaistot grupas vai organizācijas locekļus un līdzekļus. [4, 244]
Skola ir visai sarežģīta sistēma, bet, lai kāda sistēma varētu normāli darboties, nepieciešams nodrošināt šīs sistēmas vadību. Vadība ir mijiedarbība. Vadības funkciju realizēšana notiek saskarsmes procesā, kad vadītājs ir mijiedarbībā ar saviem padotajiem. Izglītības iestādēs vadītājs ir skolas direktors vai pirmsskolas izglītības iestādes vadītājs. Skolas direktors ir skolas kolektīva vadītājs un ir atbildīgs par skolas darba organizāciju un tā rezultātiem. Viņa galvenai funkcijai būtu jābūt vadīt skolu, rosināt pedagoģisko kolektīvu radošam darbam. Ļoti svarīgs skolas vadības uzdevums ir veidot, nostiprināt, attīstīt un saliedēt savas skolas pedagogu kolektīvu. Saliedējot skolotāju kolektīvu darbam, maksimāli tiek atraisīts katra skolotāja didaktiskais un audzinošais potenciāls. …