-
Vadīšanas psiholoģija, konflikti, pārmaiņas
Orientēšanās stadija. Grupā dominē pozitīvas cerības, dedzība, vēlme darboties. Vienlaikus ir arī trauksme, jo grupas dalībnieki vēl neapzinās savu lomu, ko viņiem nozīmē grupai formulētais mērķis, ko darīs grupas līderis, ko darīs dalībnieki. Kas mēs esam? Kādi esam? Ko darīsim? Notiek testēšana, lai noskaidrotu situāciju un pieņemamo uzvedību.
Šajā posmā svarīgi izvairīties no kritiskām konflikta situācijām. Pastāvot individuālai pieejai, rezultātā grupa lēmumu pieņem kolektīvi. Vadītāja uzdevums ir sadalīt pienākumus, lai pilnīgi visi grupas dalībnieki iekļautos darbībā.
Pieredzes uzkrāšanas un nostiprināšanas stadijā konkretizējas grupas darbības principi un metodes, noskaidrojas dalībnieku statuss un lomas. Grupa jau ir izveidojusies kā kolektīvs, ir noteiktas darbinieku lomas, izstrādātas darbības metodes. Liela nozīme ir līdera darbībai.
Neapmierinātības stadija. Ieceres un realitāte grupas darbībā reti kad sakrīt. Visai drīz grupas dalībnieki saprot, ka tas, ko viņi cer iegūt, un tas, kas notiek, nav viens un tas pats. Tas rada negatīvu attieksmi pret vadītāju, visiem dalībniekiem. Reizēm rodas arī skumjas, mazvērtība, bezcerīgums. Negatīvās jūtas un emocijas sāk nomākt iepriekšējo dedzību, vēlmes, ieceres, veidojas darbības barjeras.
Neapmierinātības stadijā dominē pārliecības trūkums, neziņa par mērķu īstenošanu, uzdevumu neskaidrība, nesaskaņa starp situācijas realitāti un individuālajām spējām apgūt un veikt uzdevumu. Šīs izjūtas ir atkarīgas no indivīda spējas valdīt pār emocijām. Dalībnieks, kas vispār nespēj pārvarēt šīs emocijas, var sasniegt galēju neapmierinātību, darboties ar zemu produktivitāti vai izstāties no grupas.
Atrisinājuma stadija ir periods starp neapmierinātības un produktivitātes posmiem. Šo stadiju raksturo atklāta uzskatu un izjūtu apmaiņa, attīstās sadarbība, konflikti noklust, veidojas savstarpējs atbalsts un grupas dalībnieku identitāte. Turpinās kopīgo interešu un viedokļu izpratnes nostiprināšanās. Atjaunojas saikne starp iecerēto un realitāti, palielinās prasme veikt ar grupas mērķi saistītus uzdevumus, pieaug aktivitāte, pašcieņa, prieks par paveikto, samazinās agresivitāte, izveidojas noteikts uzvedības modelis. Noskaidrojas, ko katrs grupas dalībnieks cer sasniegt, spēj veikt, kādas ir uzticēto sociālo lomu un uzdevumu izpildes iespējas. …
Cilvēku sabiedrība dalās grupās, kas veidojas kā noteiktas darbības subjekts, kam raksturīgas noteiktas īpašības. Grupās notiek darbība un pastāvīga mijiedarbība starp atsevišķām personībām un kolektīvu. Šo procesu menedžmentā dēvē par grupas dinamiku. Mičiganas universitātes profesors C. Zanders piedāvāja 3 atšķirīgus pētniecības virzienus: Grupas dinamika kā vadīšanas objekts. Zinātniski tika pētīts darbības process, kas noris grupā, grupas attīstība un tās vadīšanas problēmas. Grupas dinamika kā mācību objekts. Tika runāts par apmācības metodēm, lai uzlabotu savstarpējās attiecības un grupas psiholoģisko gaisotni. Grupas dinamika kā sabiedrisko attiecību objekts. Pēta grupu kā saikni starp indivīdu un sabiedrību. Visi trīs virzieni jāņem vērā vadīšanas procesā. Pastāv mazas un lielas grupas. Parasti par grupu uzskata, ja ir 3 – 5 dalībnieki. Par kritisku lielumu tiek uzskatīts 20 – 25 dalībnieki. Var uzskatīt, ka kritiskā robeža sasniegta, ja: vairs nepastāv tieši kontakti; lēnām veidojas apakšgrupas. Grupas pastāvēšanu raksturo šādas pazīmes: tieši kontakti starp grupas dalībniekiem; psihiskā tuvība starp grupas dalībniekiem; kopības sajūta, kad grupas dalībnieki uzskata sevi par grupu; kopēji mērķi, vērtības un normas; lomu diferencēšana; personīgo darbību un uzvedību ietekmē citi grupas dalībnieki; relatīvi ilga kopā uzturēšanās. Pēc vajadzības un rašanās iemesliem, pastāv arī formālās un neformālās grupas. Formālās grupas – paredzētas pēc organizācijas plāna un to struktūras ir izveidotas uz ilgāku laiku, piemēram, ko veido nodaļas, taču var būt veidotas konkrēta projekta izstrādei. viens un tas pats darbinieks var būt dažādu grupu dalībnieks. Neformālās grupas veidojas vai nu formālo grupu ietvaros, vai arī spontāni, neplānoti, neatkarīgi no tām.
- Pētīšanas metodes psiholoģijā
- Vadīšanas psiholoģija, konflikti, pārmaiņas
- Vispārīgā psiholoģija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Pētīšanas metodes psiholoģijā
Konspekts augstskolai5
Novērtēts! -
Vispārīgā psiholoģija
Konspekts augstskolai2
-
Konflikti un to veidi darba komandā
Konspekts augstskolai6
-
Organizāciju psiholoģija
Konspekts augstskolai2
-
Komunikāciju psiholoģija
Konspekts augstskolai12