Visa menedžmenta radīšanas un attīstības prakse liecina par lielu nozīmi (pilnīgā saskaņā ar tā potenciālu), kas piemīt pamatotai vadības funkciju klasifikācijai. Ar funkcijām tiek saprasti specializēti vadības veidi, kuriem raksturīgs veicamo darbību viendabīgums un mērķu virziens. Sekmīgu vadības darbību būtiski ietekmē tas, cik dziļi vadītājs ir apguvis vadības funkciju dabu un saturu, kā arī to profesionālās realizācijas līmenis. Nav nejaušība, ka vadības funkcijas ir svarīgākie pētījumu objekti vadības klasiķiem, īpaši A. Faijolam.
Mūsdienu vadības teorijā pie pamata funkcijām ir pieņemts pieskaitīt (atkarībā no veicamo darbu rakstura) plānošanu, organizāciju, regulēšanu, uzskaiti un analīzi, kontroli (daudzi autori vēl iekļauj stimulēšanu, lēmumu pieņemšanu un citas).
Īpašu interesi izraisa ražošanas vadības funkciju sastāvs un saturs. Darba kooperācija un sadalīšana ražošanas procesā paredz vadības darbības specializāciju un segmentēšanu pēc atsevišķām funkcijām. Pietiekami precīza šo funkciju rakstura un apjoma definēšana ir pamata priekšnosacījums šīs sistēmas vadības pilnveidošanai un lielā mērā nosaka vadības organizatorisko struktūru kvalitāti. Līdz ar to ir svarīgi pareizi klasificēt vadības funkcijas. Pieņemtai klasifikācijai jāatspoguļo apvienībā (uzņēmumā) pastāvošās saiknes:
• plānošana (mērķu nospraušana)-darbība, kas nosaka organizācijas mērķus (tekošajos un perspektīvajos plānos) un piefiksē vadības objekta nākotnes stāvokli konkrētos laika brīžos;
• organizācija-darbība, pateicoties kurai vadības sistēma tiek pielāgota plānošanas uzdevumu veikšanai (līdzekļu sistēmas izstrāde, kas reglamentē vadības aparāta darbu);
• regulēšana-darbība, kas vērsta uz noviržu novēršanu un uzdota funkcionēšanas režīma un vadības objekta novešanu uzdotajā stāvoklī ar ražošanas procesu operatīvās vadīšanas, materiāli tehnisko, finansiālo un cilvēkresursu pārdalīšanas palīdzību;
• motivācija – katra darbinieka un grupas mudināšanas process uz aktīvu darbību kā iekšēju nepieciešamību realizēt potenciālu, tā arī organizācijas mērķu sasniegšanai;
• uzskaite – vadības objekta fiksācija konkrētajā laika posmā (ražošanas programmas izpildes uzskaite, materiālo un finansiālo resursu uzskaite u.t.t.);
• kontrole – darbība, kura raksturo vadības objekta stāvokli noteiktos momentos, piemēram ražošanas programmas izpildīšanas, materiālo un finansiālo resursu patēriņa, lēmumu izpildes kontrole.
…
