Vadīšanas funkcijas.
Ar funkcijām tiek saprasti specializēti vadības veidi, kuriem raksturīgs veicamo darbību viendabīgums un mērķu virziens.
Mūsdienās vadības teorijā pie pamata funkcijām ir pieņemts pieskaitīt (atkarībā no veicamo darbību rakstura) plānošanu, organizāciju, regulēšanu, uzskaiti un analīzi, kontroli (daudzi autori pieskaita stimulēšanu, lēmumu pieņemšanu un citas).
Plānošana (mērķu nospraušana)-darbība, kas nosaka organizācijas mērķus (tekošajos un perspektīvos) un piefiksē vadības objekta nākotnes stāvokli konkrētos laika brīžos.
Organizācija-darbība, pateicoties kurai vadības sistēma tiek pielāgota plānošanas uzdevumu veikšanai (līdzekļu sistēmas izstrāde, kas reglamentē vadības aparāta darbu).
Regulēšana-darbība, kas vērsta uz noviržu novēršanu no uzdotā funkcionēšanas režīma un vadības objekta novešanu uzdotajā stāvoklī ar ražošanas procesu operatīvās vadīšanas, materiāli tehnisko, finansiālo un cilvēkresursu pārdalīšanas palīdzību.
Motivācija-katra darbinieka un grupas mudināšanas process uz aktīvu darbību kā iekšēju nepieciešamību realizēt potenciālu, tā arī organizācijas mērķu sasniegšanai.
Uzskaite-vadības objekta fiksācija konkrētajā laika posmā (ražošanas programmas izpildes uzskaite, materiālo un finansiālo resursu uzskaite u.c.).
Kontrole-darbība, kura raksturo vadības objekta stāvokli noteiktos momentos, piemēram, ražošanas programmas izpildīšanas, materiālo un finansiālo resursu patēriņa, lēmumu izpildes kontrole.
Līdz ar nosauktajām funkcijām uzņēmums veic arī specializētas un specifiskas funkcijas. Par specifiskajām tiek uzskatītas funkcijas cilvēkresursu, materiālā nodrošinājuma, tehnikas un tehnoloģijas, darba un ražošanas organizācijas, finanšu, kolektīva sociālās atbildības vadīšana, bet par specializētajām- konkrētu ražošanas vai saimniecības procesu vadīšanas funkcijas.
…
