Kopsavilkuma mērķis ir noskaidrot, ko definē ar jēdzieniem: organizācija, menedžments, kā arī menedžeris? Kāda ir bijusi vadības teorijas attīstība?
Jāsāk ar to, ka tieši organizācija vienmēr ir bijusi menedžmenta pastāvēšanas iemesls. Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi sadarbojas kopēja mērķa sasniegšanai. Formālas organizācijas ir pēc organizācijas īpašnieka vai menedžera gribas izveidotas grupas, kuru uzdevums ir organizēt darbību. Taču neformālas organizācijas ir spontāni izveidotas cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas. Šādas organizācijas praktiski pastāv jebkurā formālā organizācijā, varbūt izņemot ļoti mazā organizācijā. Organizācijas jēdzienu var definēt arī šādi: tā ir mērķtiecīga sistēma, kura funkcionē, kā apakšsistēma vienā vai pat vairākās citās mērķtiecīgās sistēmās un, kura sastāv no virknes apakšsistēmu-katra darbinieka mērķi tiek uztverti un nodrošināti apstākļi to izpildei. Lai organizācija sekmīgāk spētu attīstīties un pastāvēt, tā izmanto šādus resursus: cilvēku resursi (menedžeri un strādnieki); finansu resursi (īstermiņa un ilgtermiņa kapitāls); materiālu un informācijas resursi. Ražošanas resursu pārveidošanas procesu visvienkāršāk saskatīt ražošanas uzņēmumos, taču arī nekomerciālās organizācijās izmanto visu veidu resursus. 1
Menedžments. Jāpiebilst zīmīgs fakts, ka menedžments ir tas pats, kas vadības teorija! Taču jēdzienu menedžments definē šādi: tas ir darbību komplekss, ieskaitot plānošanu, organizēšanu, motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu, lai organizācijas mērķus sasniegtu ar augstāku efektivitāti. Menedžmenta teorijā viens no stūrakmeņiem zināšanās balstītu kompāniju attīstībai ir pieredzes apmaiņas pasākumi starp dažādiem darbiniekiem, sistēmu izveide, kas uzkrāj, sistematizē un atvieglo iegūto zināšanu pārraidi starp cilvēkiem un starp laikiem. …
