Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Personāla izvērtēšana | 4 | |
Personāla saimniecības konkrētā organizācijā ietekmē šādi faktori | 4 | |
Pastāv vairāki personāla saimniecības struktūras varianti | 5 | |
Personāla vadības pienākumi un uzdevumi | 5 | |
Organizācijas dibināšana | 7 | |
Mērķu un uzdevumu maiņa | 7 | |
Konflikti un to atrisināšanas metodes | 8 | |
Konfliktu rašanās un atrisināšana shēmā | 8 | |
Pārvaldības sistēma | 8 | |
Konflikta avots | 8 | |
Konflikta rašanās un paplašināšanās | 9 | |
Organizācijas struktūra | 10 | |
Organizācijas struktūra kā formālu regulējošu aktu kopums | 11 | |
1) | Ar organizāciju saistītie faktori | 12 |
2) | Ar apkārtējo vidi saistītie faktori | 12 |
Uzņēmuma struktūras veidi | 14 | |
(b) | Līnijas un personāla (produkcijas) uzņēmums | 15 |
(c) | sastāv no nodaļām, kurās apvienoti visi ar noteiktu produktu, pakalpojumu vai tirgu strādājoši darbinieki; administrācija kontrolē tikai šo nodaļu vadītājus un visu procesu kopumā | 15 |
(d) | Priekšrocības: darbs orientēts uz gala produktu, klientu. Katram ir noteikta atbildība, tiek nodrošināta laba kvalitātes un izdevumu kontrole. Ir ātra reakcija uz pieprasījumu, labāka darbības koordinācija, iespējama tehnoloģijas straujāka attīstība | 15 |
Lēmumu pieņemšanas definīcija | 26 | |
Motivācijas ietekmē notiek šādi procesi | 28 | |
Motivācija ietekmē | 28 | |
V | Pašrealizācijas vajadzības | 29 |
IV | “EGO” vajadzības | 29 |
Kontrole un kontrolings | 31 | |
Kontrole (control; Kontrolle; контроль) – pārraudzība, pārbaude, revīzija. Kontrolēt var uzņēmuma darbību, norēķinus un grāmatvedību, kā arī darbinieku rīcībā nodotās vērtības. Kontrole pārbauda, vai darbība norisinās saskaņā ar līgumu, statūtiem, īpašnieka vai dalībnieku sapulces lēmumiem un pieņemtajiem principiem, uzņēmuma izpildinstitūciju lēmumiem un rīkojumiem. Kontroles mērķis ir konstatēt kļūdas un trūkumus, lai novērstu to atkārtošanos. Kontrole ir arī attiecības starp mātes un meitas uzņēmumu koncernā; mātes uzņēmuma iespēja noteikt saskaņā ar statūtiem vai līgumu meitas uzņēmuma finansu un darbības politiku | 31 | |
Kontroles būtība organizācijās | 32 | |
Kontrolings | 36 | |
Pēc objektiem (resursiem) | 37 | |
Pēc darbības procesiem | 38 | |
Pēc organizācijas līmeņiem | 38 | |
Pārvaldības principu būtība un uzdevumi | 59 | |
Pārvaldības izņēmumu (ārkārtas, izņēmumu notikumu) princips | 59 | |
Pārvaldības “mērķorientācijas” princips | 60 | |
Pārvaldības pienākumu deleģēšanas princips | 60 | |
Pārvaldības sistemātiskais princips | 61 | |
Komunikāciju princips pārvaldībā | 61 | |
Pārvaldības kontroles princips | 62 | |
Uzņēmuma pārvaldības lēmumu saturs un veidi | 63 | |
Laika plānošana | 66 | |
LOĢISTIKAS PĀRVALDĪBA | 68 | |
Pārmaiņu vadīšanas noteikumi | 70 | |
Pārmaiņu plānošana | 71 | |
Pārmaiņu ietekmējošo spēku analīze | 71 | |
Praktiskas rekomendācijas konflikta pārvarēšanai | 76 | |
Izmantotā literatūra | 78 |
Lai panāktu efektīvu vadīšanu, vadītājam jālieto vara. Sabiedrībā parasti varu saista ar vardarbību, spēku vai agresiju. Šim uzskatam ir arī zināms pamatojums, jo praktiski visas šīs parādības eksistē. Taču rupjo spēks nav varas obligāts atribūts. Parasti vadītājs varu izmanto dažādi, lietojot daudzas metodes un paņēmienus, lai ietekmētu darbinieku rīcību. Līdz ar to vadīšana ir reāla varas lietošana. Pat tāda gadījumā, kad vadītājam ir noteiktas vadīšanas pilnvaras, viņš ne vienmēr tās īsteno jo padotie var vienkārši atteikties izpildīt vadītāja pavēles, ja viņa rīcībā nav nepieciešamās varas.
Tādējādi vadītājam ir jāparāda saviem padotajiem, ka viņš ir galvenais un, ka tieši viņa rokās ir koncentrēta visa vara - taču te atkal rodas viens paradokss, nevajag aizrauties ar varas koncentrēšanu un nepārtrauktu pierādīšanu, jo ja no vadītāja puses būs nepārtraukti vērojama nepamatota, vienpusīga varas lietošana, tad tas no padoto puses var izraisīt vēlmi parādīt arī savas iespējas. Rezultātā - ne vadītājs, ne padotie nesasniedz mērķus. Tāpēc vadītājam ir ieteicams vienmēr novērtēt pietiekamo ’’varas bilanci ’’, kas varētu kalpot organizācijas mērķu īstenošanai un tajā pašā laikā neizraisītu padoto pretestību.…
Vadīšana kā sabiedriska parādība un vadīšanas būtība. Vadītāja varas būtība Lai panāktu efektīvu vadīšanu, vadītājam jālieto vara. Sabiedrībā parasti varu saista ar vardarbību, spēku vai agresiju. Šim uzskatam ir arī zināms pamatojums, jo praktiski visas šīs parādības eksistē. Taču rupjo spēks nav varas obligāts atribūts. Parasti vadītājs varu izmanto dažādi, lietojot daudzas metodes un paņēmienus, lai ietekmētu darbinieku rīcību. Līdz ar to vadīšana ir reāla varas lietošana. Pat tāda gadījumā, kad vadītājam ir noteiktas vadīšanas pilnvaras, viņš ne vienmēr tās īsteno jo padotie var vienkārši atteikties izpildīt vadītāja pavēles, ja viņa rīcībā nav nepieciešamās varas. Tādējādi vadītājam ir jāparāda saviem padotajiem, ka viņš ir galvenais un, ka tieši viņa rokās ir koncentrēta visa vara - taču te atkal rodas viens paradokss, nevajag aizrauties ar varas koncentrēšanu un nepārtrauktu pierādīšanu, jo ja no vadītāja puses būs nepārtraukti vērojama nepamatota, vienpusīga varas lietošana, tad tas no padoto puses var izraisīt vēlmi parādīt arī savas iespējas. Rezultātā - ne vadītājs, ne padotie nesasniedz mērķus. Tāpēc vadītājam ir ieteicams vienmēr novērtēt pietiekamo ’’varas bilanci ’’, kas varētu kalpot organizācijas mērķu īstenošanai un tajā pašā laikā neizraisītu padoto pretestību.
- Faijola vadības teorija
- Vadības teorija
- Vadības teorija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Faijola vadības teorija
Konspekts augstskolai3
-
Vadības teorija
Konspekts augstskolai42
-
Sagatavošanās otrajai ieskaitei vadības teorijā
Konspekts augstskolai5
-
Uzņēmuma vadības teorija
Konspekts augstskolai13
-
Vadības teorija
Konspekts augstskolai3