. Attīstīto Rietumu valstu vadīšanas koncepcijas
2.2. Vadības sistēmas specifika Japānā
2.3. “KAIZEN” teorijas pamattēzes
2.4. “Z” teorija
Viduslaikos trūka ekonomiskās orientācijas. Vēsturnieki atzīmē, ka formas ir manāmas jau sen, piem. Ēģiptē. Ķīnieši pareizi iekasēja nodokļus. Pamatā reliģiskais un politiskais domāšanas veids. Pēc Krusta kariem mazliet parādās ekonomiskā domāšana.
18.gs. vidū industriālā revolūcija Anglijā = menedžmenta teorijas dzimšana. Paradās brīvais tirgus, liberālās valsts eksistēšana, privātīpašuma nostiprināšana, ticība kārtības vērtībām, kapitāla konceptēšana dažu ražotāju rokās.
VĀCIJA:
18.gs. industriālā revolūcija. 85% dzīvoja laukos un nodarbojās ar amatniecību
1871.g. dibina Vācijas valsti:
jūtama vajadzība pēc dzimstības ieauguma. Demogrāfiskām problēmām pievērsa īpašu uzmanību
kapitāldarbība pieņēma tehniskas formas
industrializācija virzījās uz priekšu
ceļu būvēšana grandiozos apmēros (tas veicināja tirdzniecības attīstību)
attīstījās privātā amatniecība un tirdzniecība
AMERIKA:
50% nodarbojās ar lauksaimniecību
19.gs. sākās naftas rūpniecība, utt., zinātniskā analīze
JAPĀNA:
gadiem ilgi pēta citu valstu attīstību
japāņi ātri tika pie saviem sasniegumiem (pēc II Pasaules kara)
japāņi izmantoja amerikāņu menedžmenta teoriju (tieši savām vajadzībām)
Īpatnības Japānā:
1.iesaistīšana darbā uz visu mūžu
2.ne specializācijas principi karjerā
3.lēmumu kolektīva pieņemšana
4.kolektīva atbildība
4 “TĪĢERI”= Dienvidkoreja, Taivāna, Singapūra, Honkonga, Malaizija, Filipīnas (cēlās 8 – 12%)
Daudzas Āzijas valstis iesaistīja savu valūtu. Japāņu rūpniecība attīstījās efektīvāk kā Rietumeiropā.
…
