Vadība psiholoģija – vadības zinātnes sastāvdaļa, starpdisciplināra zinātne, kuras pētīšanas priekšmets ir vadītāju darbība realizējot vadības funkcijas.
Vadītājs līderis – vadītājs ietekmē padotos ar personisko autoritāti un oficiālā statusa varu.
Efektīvs vadītājs: Zināšanas, augsts intelekta līmenis, pašanalīzes prasmes; Pieredze; Atbildīgums; Pašorganizētība; Pārliecība par savām spējām; Mērķtiecīgums un neatlaidība izvirzīto mērķu sasniegšanā; Labs piemērs, vārdu un darbu saskaņa; Grūtībās ir kopā ar padotajiem; Cieņa bez cenšanās iegūt popularitāti; Spēja informēt, iedrošināt un iedvesmot; Harizma; Kalps – vadonis (komplementaritātes princips); Spēja pieņemt pareizos lēmumus, apzināti riskēt un ieviest jauninājumus; Emocionālā līdzsvarotība, savaldība stresa apstākļos; Prasme risināt konfliktus; Empātija; Humors; Atvērtība, spēja mācīties un mainīties
Līdera pienākumi: a) pienākums pret mērķi: (definēt uzdevumu; norādīt mērķi; izveidot plānu; dot darbu un piešķirt līdzekļus; kontrolēt darba kvalitāti un izpildes laiku; pārbaudīt izpildījumu; pielāgot vai pārveidot. b) pienākumi pret indivīdu: (rūpēties par katra personīgajām problēmām; iedrošināt indivīdus; norādīt uz ieņemamo vietu; atzīt un izmantot indivīda spējas; apmācīt indivīdu). c) pienākumi pret grupu: (dot standartus; ievērot disciplīnu; uzturēt komandas garu; iedrošināt, dot motīvu, mērķi; norādīt apakšlīderus; nodrošināt saziņu grupas ietvaros; apmācīt grupu
Vadītāja vispārīgās prasmes: Izvēlēties pareizos cilvēkus; Apbalvot un pieprasīt disciplīnu; Motivēt padotos; Veidot sadarbīgas attiecības ar kolēģiem, sabiedrotajiem un kolēģiem; Sniegt personīgo piemēru, pārvarot grūtības.
Dž. Frenča un B. Reivina vadītāja varas tipoloģija: Atalgojuma vara; Piespiešanas vara (balstās uz bailēm); Autoritātes vara – kultūras vērtību, sociālās struktūras, ietekmīgas personas vai grupas noteiktas; Harizma; Informatīvā vara; Eksperta vara; Varas līdzsvara likums.
Intelektuālā stimulācija –1) vadītāji atbalsta padotos jaunā meklējumos, patstāvīgā domāšanā; 2) Rada labvēlīgu psiholoģisko klimatu, iegūstot emocionālu atbalstu no padotajiem, uzklausa individuālās vajadzības, izmanto deleģēšanu indivīdu personības izaugsmei; 3) Identitātes jautājums; 4) Pozitīva un ieinteresēta attieksme pret cilvēku; 5) Neatkarība; 6) Pozitīva attieksme pret cilvēkiem attieksme; 7) Padoto uztvere
Vadītājiem padoto uztveres procesā ir tieksme: 1) Attiecināt vispārējo priekšstatu par padoto uz tā atsevišķajiem dotumiem (gan lietišķajiem, gan personiskajiem); 2) Augstāk vērtēt tos darbiniekus, kas atbalsta vadītāju; 3) Augstāk vērtēt tos darbiniekus, kas izsaka vadītājam līdzīgas domas; 4) Zemāk vērtēt tos darbiniekus, kas neatbalsta vadītāju un izsaka pretējas domas vadītāja teiktajam; 5) Nepieņemt informāciju no tiem, kurus vērtē negatīvi.
Psiholoģiskās barjeras otra cilvēka uztverē: 1) Iecietīguma efekts – nepamatoti pozitīva padoto uztvere un viņu pozitīvo īpašību pārspīlēšana, nenovērtējot negatīvās īpašības. 2) Prokurora efekts – nepamatoti negatīva padoto uztvere un viņu negatīvo īpašību pārspīlēšana, nenovērtējot pozitīvās īpašības. 3) Sākotnējās pašnovērtēšanas negatīvās asimetrijas efekts – sākotnēji cita grupa tiek uztverta pilnīgāk un novērtēta pozitīvāk par savējo, bet tālākas izziņas procesā svešā tiek novērtēta arvien negatīvāk un uztverta arvien paviršāk, bet savējās grupas vērtējums attiecīgi pieaug; 4) Grupas favorītisma fenomens – tendence savas grupas biedrus vērtēt augstāk par citu grupu biedriem. Šāda tendence laika gaitā var radīt vadītājam tieksmi nevienādi vērtēt arī atsevišķus savas grupas biedrus, veicinot favorītismu savā grupā; 5) Savstarpīguma ilūzijas fenomens – tieksme uztvert citu cilvēku attieksmi pret sevi vienādu ar savu attieksmi pret citiem cilvēkiem; 6) Informācijas par nenotikušo nozīmīguma ignorēšanas fenomens.…
