Vadības (līderības) teorijas sociālajā psiholoģijā

Vadība un vadīšana nonāca uzmanības centrā deviņpadsmitā gadsimta beigās, realizējoties uz pieaugošo organizāciju apjomu. Tolaik pētnieku un praktiķu debatētie jautājumi vēl arvien ir aktuāli. Vācu sociologs Makss Vēbers (Max Weber) sava darbā "Sociālās un ekonomiskās organizācijas teorija" vairāk nodarbojās ar varas un ietekmes jautājumiem, bet viņa komentārus par birokrātiju visvairāk pārsprieduši vadības pētnieki. Vadīšana – analīzes, prognozēšanas, plānošanas, organizēšanas, personāla virzīšanas un kontroles process tādā veidā, lai tiktu sasniegti uzņēmuma mērķi un uzņēmumā strādājošo darbinieku personiskie mērķi.Vadītājs un galvenais - tas nav vien un tas pats. Atšķirība ir tāpat kā starp formālu un neformālu grupu. Vadītājs - ir persona, kuru saistībā ar grupu var uzskatīt par tās spoguli.