Vācijas fiskālā un monetārā politika

Secinājumi
1. Laika posmā no 2007.līdz 2011.gadam Vācijas ekonomisko rādītāju pasliktināšanās ir vērojama tikai 2009.gadā.
2. Vācija ir veiksmīgi atguvusies no globālās finansu un ekonomiskās krīzes, sasniedzot noturīgu izaugsmi, lai arī tā pieprasa tālākus uzlabojumus makroekonomikas ietvaros.
3. Vāciešiem svarīga ir cenu stabilitāte. Lai noturētu zemu Eiropas Savienības inflācijas līmeni, viens no ceļiem, kuru Vācija varētu izvēlēties, ir lielāka ietekme uz citu valstu fiskālo politiku un reformām. Jau šobrīd Vācija aktīvi iesaistās Grieķijas un citu Eiropas Savienības valstu ekonomiskās krīzes risināšanā.
4. Lai arī Vācija ir vadošā valsts Eiropas Savienības lauksaimniecības tirgū, lauksaimniecība Vācijas IKP struktūrā aizņem vien 1% no visa apjoma.
5. Lielāko daļu Vācijas Iekšzemes kopprodukta veido privātais patēriņš. Privātajā patēriņa ¼ daļu jeb 24% veido izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem (elektrību, ūdeni, gāzi un citiem kurināmajiem). Tas ir saistāms ne tikai ar mājsaimniecībām, bet arī ar augsto industrializācijas līmeni Vācijā. Šie izejmateriāli galvenokārt ir nepieciešami, lai nodrošinātu daudzo Vācijas rūpnīcu darbību.
6. Vācijas valsts patēriņā, līdzīgi kā citām valstīm, lielāko daļu izdevumu veido izdevumi valsts pārvades uzturēšanai. Otrajā vietā ir izdevumi, kas saistīti ar veselības aprūpi.
7. Vācija ir spējusi arī ekonomiskās krīzes laikā saglabāt pozitīvu eksporta bilanci, tas ir, Vācijas eksports pārsniedz importu.
8. Vācija vadošā eksportētājvalsts pasaulē. Lielākā daļa Vācijas produkcijas tiek eksportēta uz Eiropas Savienības valstīm. Nozīmīgs eksporta partneris ir arī Ķīna un ASV.
9. Vācijas imports galvenokārt nāk no Eiropas Savienības valstīm un Ķīnas.
10. Vācijā ir plaša mašīnbūves industrija, kas veido lielāko daļu Vācijas eksporta uz citām valstīm, kā arī lielākā importa daļa Vācijas ārējā tirdzniecībā sastāda tieši šai nozarei domātās preces.
…