Eiropas Savienība – brīvprātīga Eiropas valstu apvienība dažādu jautājumu risināšanai. Savienība radās kā saimnieciska organizācija, taču šodien sadarbības veidi aptver gan drošību, gan dabas aizsardzību, kultūru, izglītību utt. Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) mērķis kopumā ir garantēt mieru un stabilitāti, paplašināt Eiropas ekonomisko un sociālo labklājību, garantēt iekšējo drošību un palielināt Eiropas starptautisko ietekmi.
Par galveno motīvu valstu sadarbības uzsākšanai kalpoja vēlme ātrākiem tempiem atjaunot Otrā pasaules kara laikā nopostīto ekonomiku un veidot tādas attiecības, kuras nākotnē nepieļautu jaunu karu izcelšanos Eiropā. Valstu atjaunotnes priekšnosacījums bija veiksmīga resursu izmantošana rūpniecības attīstībā. Tādēļ toreizējais Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans aicināja koncentrēt Eiropas ogļu un tērauda resursus, kas sekmētu tālāku valstu integrāciju. Šī ideja ieguva apzīmējumu Šūmana plāns, kurš tika īstenots dzīvē 1951. gadā dibinātājvalstīm parakstot Eiropas Ogļu un tērauda kopienas nodibināšanas līgumu.
Eiropas Savienību vada:
Eiropas Parlaments (turpmāk tekstā – EP). To ievēl ES dalībvalstu vēlētāji. EP ir tieši iesaistīts likumdošanas procesā un daudzās jomās pieņem lēmumus kopā ar ES Padomi. EP arī kontrolē Eiropas Komisijas darbu, kā arī tam ir tiesības ietekmēt budžeta sadali.…