1945. gadā beidzās 2. Pasaules karš, kas iezīmēja „Aukstā kara” sākumu, lai novērstu PSRS dominēšanu. Pēc kara visa Eiropa bija izpostīta, īpaši Vācija, kas nokļuva katastrofālā stāvoklī. Vācija tika sadalīta 2 daļās – VDR (Vācijas Demokrātiskā Republikā) un VFR (Vācijas Federatīvā Republikā). VDR bija Krievijas pakļautībā, un šajā Vācijas daļā tika ieviests komunisms, bet VFR daļa bija Rietumeiropas valstu pakļautībā. Katra valdošā puse no Vācijas „izspieda” ko vien katra mācēja. Galīgi no reparāciju idejas Rietumeiropas uzvarētāj-valstis atsacījās tikai 1951.gadā.
Bija skaidrs, ka, lai atjaunotos un uzplauktu visas Eiropas ekonomika, nedrīkst atstāt novārtā Vāciju, jo bez tās iekļaušanas ekonomiskā atlabšana Eiropā nebūtu iespējama. Lai to īstenotu, Eiropai bija jātiek apvienotai. Šo ekonomisko apvienošanu nodrošināja Eiropas Savienība.
Vācijas ekonomiku pēc 2. Pasaules kara parāda tautsaimniecības jaudu zaudējums kara un tās seku rezultātā 50 % no pirmskara līmeņa. Pietam palikušā kapitāla lielākā daļa bija novecojusi. Neeksistēja arī darbspējīga naudas sistēma. Tādēļ bija nepieciešama ekonomikas reformācija.
Pamazām Vācija sāka „atgūties”, vēl vairāk – 15 gadus pēc 2. Pasaules kara Vācijas rietumu daļa bija 1. vietā Eiropā pēc ekonomiskās attīstības līmeņa.…