1. Politiskā situācija
Vācija ir demokrātiska parlamentāra federatīva republika, ko veido 16 pavalstis (federālās zemes).
Katrai pavalstij ir sava valdība, kas kontrolē vietējos jautājumus, piemēram, izglītību. Daudziem vāciešiem joprojām ir spēcīgi izteikta sava reģiona piederības izjūta – piemēram, viņi sevi uzskata vispirms par bavāriešiem un tikai tad par vāciešiem. Valsts līmenī likumu pieņēmēji ir Bundestag, kuru locekļus ievēl uz četriem gadiem vispārējās vēlēšanās, un Bundesrat, ko veido 69 pārstāvji no 16 federālajām zemēm jeb pavalstīm (Bundesländer). [5.]
Valdības priekšgalā atrodas kanclers, šobrīd tā ir Angela Merkele.
Vācija ir ANO, NATO un G8 dalībvalsts, kā arī viena no EEK dibinātājvalstīm, kas mūsdienās ir pārtapusi Eiropas Savienībā. [11.]
2. Dabas apstākļi
Vācija atrodas kalnainā Viduseiropas zemienē. Dienvidos robežojas ar Austriju un Šveici, rietumos ar Franciju, Luksemburgu, Beļģiju un Nīderlandi, ziemeļos ar Dāniju, Austrumos ar Poliju un Čehiju. Vācijai pieder Austrumfrīzu salas un daļa Ziemeļfrīzu salu Ziemeļjūrā. Baltijas jūrā pieder Rīgenas sala, Fēmarnas sala un daļa Ūzedomas salas. [2.]
Vācijas reljefs ir ļoti dažāds – no līdzenajiem, auglīgajiem līdzenumiem ziemeļos līdz sniega klātām smailēm Bavārijas Alpos – Valsts dienvidos stiepjas Alpu kalni ar valsts augstāko virsotni Cūgšpici 2962 m v.j.l. Vācijā ir plaši mežu masīvi, savukārt visā teritorijā plūst vairākas milzīgas upes (Reina, Donava, Elba). Visā valsts teritorijā izkaisīti nelieli ciematiņi un pasakainas pilsētas ar lieliskiem vēsturiskajiem centriem, viduslaiku ēkām, pilīm un gotiskā stila baznīcām. [2., 5., 6.]
…
