Uzņēmums, tā galvenais uzdevums, ražošanas faktori, galējā produkta mazināšanās likums, izmaksas

Lai ražotu un pārdotu preces ir vajadzīgs uzņēmums. Uzņēmums ir organizatoriski saimnieciska vienība, kurā, izmantojot ražošanas faktorus, tiek īstenota uzņēmējdarbība, lai ražotu un pārdotu preces un pakalpojumus.[1] 2008.gada 1.janvārī Latvijā kopumā ir bijuši reģistrēti 223,757 visdažādāko formu un veidu uzņēmumu un komercsabiedrību, no tiem likvidēti- 68,099 (respektīvi- nelikvidēti 155,658).[2] Uzņēmēja rīcības pamat motīvs tirgū ir lielākas peļņas gūšana, taču peļņa nedrīkst kļūt par uzņēmēja pašmērķi. Varam secināt, ka, iespējams, likvidēts liels skaits uzņēmumu ir tāpēc, ka peļņa ir bijis tās pašmērķis, Uzņēmējdarbības mērķis ir ražot preces un sniegt pakalpojumus patērētājiem, nevis darīt to peļņas vai spekulācijas nolūkā. Uzņēmējdarbība notiek konkrētā uzņēmumā (rūpnīcā, fabrikā, darbnīcā, bankā, lombardā, veikalā, viesnīcā, privātskolā u.c.) Uzņēmumus pēc lieluma iedala: lielie, mazie un vidējie uzņēmumi. Tā kā Latvija ir maza valsts, tad galvenokārt dominē mazie un vidējie uzņēmumi.[3]
Uzņēmuma galvenais uzdevums ir produkta ražošana un realizācija. Lai šo uzdevumu sekmīgi īstenotu, uzņēmuma rīcībā jābūt noteiktiem materiāliem un naudas resursiem. Uzņēmuma līdzekļi sastāv, pirmkārt, no pašu kapitāla un, otrkārt, no papildus piesaistītajiem līdzekļiem, t.i., naudas aizņēmuma. Uzņēmēja materiālais pamats ir pašu kapitāls. Pašu kapitālu veido: Pamatlīdzekļi ( tie ir ilgstošas lietošanas objekti, kas piedalās ražošanā ilgāk par vienu gadu, piemēram, nekustamais īpašums, zeme u.tml.), vērtspapīru emisija un izpirkšana, rezerves ( uzņēmumiem obligāti ir jāuzkrāj rezerves kapitāls, ko izmanto neparedzētu izdevuma segšanai), nesadalītā peļņa vai nesegtie zaudējumi. Saimnieciskās darbības veikšanai uzņēmumam ir nepieciešami apgrozāmie līdzekļi. Pie tiem ir pieskaitāmi visi uzņēmuma rīcībā esošie materiālie krājumi, vērtspapīri un naudas līdzekļi, kas ir ražošanā īslaicīgi- ne ilgāk par vienu gadu- un atrodas nepārtrauktā apgrozībā. Apgrozāmie līdzekļi iedalās krājumos, debitoru parādos, vērtspapīros un īslaicīga līdzdalība kapitālos, naudas līdzekļi.[4] …