Izmantodami šo pieeju, inženieri izstrādāja tādu bruņotās aizsardzības sistēmu, kas būtu nepieciešama pašos skaudrākajos kara apstākļos, kaut arī tādu izcelšanās bija faktiski neiespējama. “Sliktākā gadījuma” analīze beidzās ar milzīgām izmaksām, no kurām netika gūts nekāds labums (patiesību sakot, tā pat radīja pretēju efektu, veicinot valstu bruņošanās sacensību), tādejādi pierādot, ka pārlieku liela piesardzība dažkārt ir tikpat bīstama kā briesmu novērtēšana par zemu.
Pat tad, ja neesam pārlieku pašpārliecināti un necenšamies pārmēru nodrošināties pret dažādiem notikumiem, mēs joprojām varam iekrist kādā slazdā, kas saistīts ar turpmāko notikumu prognozēšanu un aprēķinu veikšanu. Tā kā vairākumā gadījumu mūsu nākotnes paredzējumi saistīti ar atmiņām par jau aizgājušiem laikiem, mūs var pārlieku ietekmēt dramatiski atgadījumi, kas mūsu atmiņā atstājuši neizdzēšamas pēdas. Patiesībā visi notikumi, kas jums neļauj adekvāti novērtēt pagātnē notikušo, iespaidos arī jūsu nākotnes prognozēšanas spējas. Katrā lēmumu pieņemšanas procesa posmā prāts, aizspriedumi, kļūdas un citas parādības var ietekmēt izšķirīgo izvēli. Taču visvairāk izkropļošana apdraud svarīgus un sarežģītus lēmumus, jo tie saistīti ar daudziem un dažādiem pieņēmumiem, aprēķiniem, prognozēm un citu cilvēku iesaistīšanos. Jo likmes augstākas, jo lielāka iespēja, ka iekļūsiet kādā prāta izliktā slazdā. Ikvienu no iepriekš aprakstītajiem slazdiem var darboties vienatnē. Taču daudz bīstamāka it situācija, kad tie apvienojas un cits citu pastiprina.
…