Kurzeme ir uzskatāms piemērs valsts reģionu nelīdzsvarotai attīstībai ne tikai reģionā, bet arī reģiona iekšienē. Lai gan Kurzemes reģions pēc daudziem attīstības rādītājiem ieņem otro vietu aiz Rīgas reģiona, tomēr tas pēc savas struktūras vairāk līdzinās citiem Latvijas reģioniem. Tas attiecas gan uz iedzīvotāju skaitu, blīvumu, sektoru nodarbinātības rādītājiem un tml. Kurzemes attīstības centri ir reģiona divas lielākās pilsētas Liepāja un Ventspils, kas lielā mērā nosaka visa reģiona izaugsmes rādītājus. Kā izaugsmi sekmējoši ir jāmin apstākļi, kas ir radīti uzņēmējdarbības attīstībai, abās pilsētās uz Saeimā pieņemto likumu pamata izveidojot Ventspils brīvostu un Liepājas speciālo ekonomisko zonu un pašvaldībām radot labvēlīgu vidi investīciju ieguldīšanai un uzņēmējdarbības uzsākšanai.
Uzņēmējdarbības līmenis reģionā ir salīdzinoši tikpat zems kā citviet Latvijā – 12 uzņēmumi uz 1000 iedzīvotājiem, ja neskaita Rīgu. Tas liecina par iniciatīvas, zināšanu un līdzekļu trūkumu, kas nepieciešami, lai sāktu pastāvīgu saimniekošanu. Reģionā ir novērojama liela nodarbinātības atkarība no nedaudzām ekonomikas nozarēm un skaitliski nedaudziem lieliem uzņēmumiem, kas ir liels risks reģionam gadījumā, ja kādu no tiem ietekmē ārējie ekonomiskie un politiskie procesi. Tas norāda, ka reģionā ir nepieciešams stimulēt iedzīvotāju uzņēmējdarbības iniciatīvas, veicināt mazo un vidējo uzņēmējdarbību, jaunu rūpniecības un pakalpojumu nozaru attīstību, tādejādi mazinot atkarību no nedaudziem sektoriem un uzņēmumiem, kā arī pievienojot produkcijai arvien lielāku vērtību un nodrošinot reģionam straujāku izaugsmi. Lai to sasniegtu, nepieciešams īpašs atbalsts gan iedzīvotāju izglītošanas pasākumiem, gan arī uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidei. …
