Zviedrijas platība ir 450 000 kvadrātkilometri – līdzīga platība ir Kalifornijai, Kamerūnai, Irākai, Spānijai un Taizemei. Puse no šīs platības ir mežiem klāta. Nepilni 10% ir aramzeme. Šo relatīvi līdzeno apvidu izraibina gandrīz 100 000 ezeru. Ziemeļrietumos stiepjas gara kalnu grēda, kuras augstākais punkts sasniedz 2111 metrus. Gar izrobotajiem krastiem ir tūkstošiem salu. Atlantijas okeāna siltā Golfa straume padara Zviedrijas klimatu maigāku nekās citās vietās tik pat tālu uz ziemeļiem. Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma ir gandrīz uz tā paša platuma grāda kā Dienvidgrenlande, taču jūlija vidējā gaisa temperatūra Stokholmā ir apmēram +18C. Ar vieglu salu un sniegu ziemā temperatūras caurmērā ir mērenas. Pašos Zviedrijas ziemeļos ziemas ir garas un aukstas un vasaras ir ar mērenu temperatūru un spožas, tāpēc, ka jūnijā un jūlijā saule tur nemaz nenoriet.
2. Iedzīvotāji
Zviedrijas iedzīvotāju skaits ir 8,8 miljoni un apmēram 85% no tiem dzīvo zemes dienvidu pusē. Aptuveni 85% pieder pie zviedru baznīcas un tā ir luterāņu. Zviedru valoda ir viena no ģermāņu valodām.
Līdzīgi kā citās industrializētās zemēs, Zviedrijā ir zema dzimstība. Tā bija palielinājusies divdesmitā gadsimta astoņdesmitajos gados un deviņdesmito gadu pirmajā pusē, bet tagad atkal pazeminās. Dzīves ilgums ir augsts – apmēram 76 gadi vīriešiem un 82 gadi sievietēm. Kopš četrdesmitajiem gadiem vairāk nekā 40% no iedzīvotāju skaita pieauguma dod imigrācija – galvenokārt no kaimiņzemēm tur pat Skandināvijā. Zviedrijas ziemeļos dzīvo divas pamatiedzīvotāju nacionālās minoritātes: somiski runājoša iedzīvotāju grupa ziemeļaustrumos un sāmu (lapu) iedzīvotāju grupa.…
