13.1. Organizēšanas būtība
Organizēšana ir organizācijas resursu sadale un koordinēšana, lai labāk izpildītu noteikto plānu. Organizēšana ietver:
cilvēku un citu resursu sadali un koordinēšanu, pilnvaru sadali;
organizācijas struktūras izveidi, kas ir viens no svarīgākajiem organizēšanas virzieniem.
Organizācijas struktūra ir organizāciju sadalīšana noteiktās nodaļās, atbilstoši organizācijas mērķiem. Struktūras izveidošanas pamatā ir horizonatālā un vertikālā darba dalīšana.
Struktūras veidošanā papildu tiek definēts tāds jēdziens kā organizācijas sakārtojums, ar ko saprot organizācijas struktūras veidošanas modeli.
Strādājot grupās cilvēki spēlē katrs savu lomu līdzīgi kā teātrī. Ja lomas nav zināmas vai tās nav sadalītas, izceļas strīdi un darbi nesokas. Savukārt, ja katram dots savs uzdevums, grupas aktivitāte ir lielāka. Vadīšanā pilnvaru un uzdevumu nodošana jeb sadale pēc būtības ir tā pati lomu sadale un to sauc par deleģēšanu. Deleģēt nozīmē:
dot kādai personai uzdevumus;
piešķir pilnvaras to veikšanā;
uzlikt atbildību par šo uzdevumu veikšanu.
Jāņem vērā, ka vadītājs saviem padotajiem deleģē pilnvaras un nevis atbildību. Piem., ķirurga darbs operācijā - atbildība par operācijas galarezultātu paliek ķirurgam, kaut arī vīņš operācijas gaitā izrīko medmāsas. Atbildības apjoms ir arī viens no iemesliem, kāpēc vadītāji saņem lielas algas. Atbildība ir pienākums izpildīt uzticētos uzdevumus un atbildēt par to apmierinošu risinājumu.
Iestājoties darbā indivīds noslēdz līgumu par kāda konkrēta amata pienākumu izpildi, par ko viņš arī saņems atbilstošu algu. Ar līguma spēkā stāšanās brīdi viņš ir atbildīgs par uzticēto uzdevumu izpildes rezultātiem; …
