12.1. Ievads
Vārdu ētika (no grieķu etnos - paraža, tikums, raksturs) ievieš Aristotelis 4. gs. pirms Kristus. Viņš uzskata, ka ētika palīdz izzināt to, ko vajadzētu darīt un no kā būtu nepieciešams atturēties. Plašākā nozīmē ētika ir morālo principu un normu kopums, kas vada cilvēka vai grupas uzvedību un dod rīcības pozitīvu vai negatīvu novērtējumu. Ētiskās problēmas parādās tad, kad atsevišķa indivīda vai organizācijas darbība var nodarīt kaitējumu, vai tieši otrādi, dot labumu apkārtējiem.
Uzņēmējdarbības vadīšanas ētika - zinātne, kas aplūko vadīšanas sfērā darbojošos cilvēku rīcību un uzvedību, kā arī vadāmās organizācijas funkcionēšanu ārējās un iekšējās vides kontekstā, ievērojot šīs funkcionēšanas atbilstību vispārcilvēciskām ētiskām prasībām.
Vadīšanas ētikas bāzes bāzes satāvdaļas:
socioloģija (mūsdienās vadīšana jeb menedžments ir kļuvis par sociālu institūtu, kas būtiski ietekmē visas sabiedrības dzīvi);
ētika (mācība par labo un ļauno);
menedžments (darbību komplekss, kas vērsts un organizācijas resursu pilnīgāku izmantošanu, lai organizācijas mērķus sasniegtu ar augstāku efektivitāti).
Menedžments kā sistēma, kas vada sociāli ekonomiskās vienības (organizācijas) tirgus ekonomikas apstākļos, veido sociālu institūtu. Vadītāji tiek aplūkota kā sociāla grupa ar tai piemītošām specifiskām iezīmēm - zināms sociālais statuss (tiesības, pienākumi, atbildība, zināmas privilēģijas, vara, ietekme, neatkarīgi no tā, kurā organizācijā strādā vadītājs) un noteiktu vadīšanas funkciju pildīšana.
Lai sekmētu savstarpējas saprašanās atmosfēru un ar savu darbību nenodarītu kaitējumu sabiedrībai kopumā, no speciālistiem un vadītājiem prasa augstu tikumību, izkoptu sociālās atbildības izjūtu, spēju rīkoties saskaņā ar profesionālo asociāciju un uzņēmumu ētikas kodeksiem. Jo augstāku amatu ieņem vadītājs, jo lielāku atbildību no viņa prasa. Augstākā līmeņa vadītāji atbild par uzņēmuma ekonomisko un finansiālo stāvokli, par daudzu cilvēku dzīvību un veselību, par uzņēmuma attiecībām ar vidi.
Vadītāja amats tiek novērtēts kā visai prestižš, jo paredz augstu izglītības līmeni, profesionalitāti, salīdzinoši augstu atalgojumu, piekļūšanu noteiktiem varas resursiem utt. Vadīšanas ētikas lomu pamato šādi iemesli:
īslaicīgā periodā vadītāja attieksme pret viņa dienesta funkcijām (neatkarīgi no tā, kurā organizācijā viņš strādā) ir piemērs viņa padotajiem un kā arī citiem vadītājiem;…
