Uzņēmējdarbības tiesības. "Vai komandīts var piedalīties personālsabiedrībā (līgumsabiedrībā), ieguldot savu darbu?"

Latvijā uzņēmējdarbību regulē Komerclikums, kas nomainīja pirms tam pastāvošo likumu ‘’Par uzņēmējdarbību’’. Tā izstrādes nepieciešamību noteica vairāki iemesli. Bija jāsamazina uzņēmējdarbības formu daudzveidība, kas valstī bija raksturīga parādība 90. gados, kad pastāvēja pavisam 12 uzņēmējdarbības formas, lai gan daudzās citās pasaules valstīs šis skaits bija 4-7 robežās. Tirgus ekonomikas attīstības sākumposmā Latvijā daudzveidīgā uzņēmējdarbības formu palete bija nepieciešama, lai pēc iespējas vairāk personu varētu uzsākt un attīstīt personīgo uzņēmējdarbību. 90. gadu vidū, kad privātīpašuma dibināšanas un tirgus ekonomikas attīstības mērķi bija sasniegti, lielais uzņēmējdarbības formu skaits sāka traucēt tālākajai ekonomikas attīstībai, jo pastāvēja līdzīgas formas ar dažādiem dibināšanas un darbības noteikumiem . Būtisks iemesls bija arī Latvijas virzība iestājai Eiropas Savienībā, kādēļ bija jāsaskaņo Latvijas uzņēmējdarbības likumdošana ar ES zonā noteiktajām prasībām. Uzņēmējdarbību līdz tam regulējošie likumi bija nepilnīgi, pieņemti dažādos laika posmos, ko bija izstrādājuši dažādi autori, tāpēc ne vienmēr bija saskaņoti šo likumu pamatprincipi, un līdz ar to likums ‘’Par uzņēmējdarbību’’ ietvēra arī atsevišķas pretrunīgas normas. Tāpat arī toreizējās normas nepietiekami aizsargāja trešo personu, tajā skaitā arī kreditoru, intereses. Tā kā trešā persona bieži bija cits uzņēmums, tas kaitēja uzņēmējdarbībai kopumā. Likumā ‘’Par uzņēmējdarbību’’ apkopotās normas bija nepārskatāmas un sadrumstalotas, valsts tiesību sistēmu bija nepieciešams darīt skaidrāku un saprotamāku arī ārvalstu sadarbības partneriem un investoriem . Komerclikums paredz 5 veidu komercdarbības formas: individuālos komersantus un komercsabiedrības, kuras iedalās kapitālsabiedrībās (Sabiedrība ar ierobežotu atbildību un akciju sabiedrība) un personālsabiedrībās ( pilnsabiedrība un komanditsabiedrība).