4. Miniet jūsuprāt būtiskākās uzņēmējdarbības problēmas Latvijā.
Jebkuram uzņēmējam un pakalpojumu sniedzējam ekonomiskie un tirgus apstākļi ir kļuvuši sarežģītāki, un arvien grūtāk ir pārdot pakalpojumus vai realizēt savu produkciju.
Šī iemesla dēļ daudzi uzņēmumi cenšas optimizēt (t.sk. arī nelikumīgā ceļā) savu darbību, samazinot izdevumus, no kuriem ļoti liela daļa ir darbinieku atalgojums. Tādā veidā tiek uzlabots kompānijas finansiālais stāvoklis, taču, tajā pašā laikā, pasliktināta darba ņēmēja situācija. Bieži vien reālā samaksa tiek saglabāta esošajā apmērā tieši uz "aploksnē" izmaksātās daļas rēķina.
Šādi procesi, kas saistīti ar uzņēmumu darbības optimizāciju caur nelegālās nodarbinātības instrumentiem un līdz ar to ēnu ekonomikas veicināšanu, parasti novērojami ekonomiskās recesijas laikā. Tomēr Latvijas gadījumā šī tendence ir vēl izteiktāka, jo arī pirms krīzes ēnu ekonomikas īpatsvars bija salīdzinoši augsts. Manuprāt, nepelnīti Ilgu laiku Latvijā ēnu ekonomikas īpatsvara mazināšanai netika pievērsta vajadzīgā uzmanība. Un, lai arī pēdējā laikā šis jautājums politiskajā dienaskārtībā kļūst arvien aktuālāks (arī valdības rīcības plānā iekļauti vairāki punkti, kas vērsti uz ēnu ekonomikas samazināšanu), jāuzsver, ka vajadzīga valdības stingra apņemšanās un skaidrs plāns, ar kādiem instrumentiem ēnu ekonomika mūsu valstī tiks mazināta. Ir pilnīgi skaidrs, ka tieši valdības rokās ir efektīvākie instrumenti ēnu ekonomikas samazināšanai. Piemēram, nodokļu masa, kas šobrīd jāmaksā gan darba ņēmējam, gan devējam ir visai liela. Valdībai primāri būtu jādomā par darbaspēka nodokļu izlīdzināšanu Baltijas mērogā, jo šobrīd Latvijā salīdzinot ar citām kaimiņvalstīm nodokļu, slogs darba ņēmējiem ir visaugstākais.
Kā pamatproblēmas uzņēmējdarbības problēmas Latvijā var minēt:
1. Liels nodokļu slogs sekmīgai uzņēmējdarbības attīstībai
2. Nepietiekošs atbalsts jaunajiem un mazajiem uzņēmējiem.
3. Neapmierinoša akcīzes nodokļa atmaksas kārtība lauksaimniekiem.
4. Lielas izmaksas komercdarbības uzsākšanai, par katru pakalpojumu summa nav liela, bet kopā veidojas summa, kuru uzņēmējs uzsācējs nevar samaksāt.
5. Nepietiekošs ES Struktūrfondu atbalsts jaunajiem uzņēmējiem.
6. Liela birokrātija ES Struktūrfondu projektu izstrādes un realizācijas gaitā.
7. Nepietiekoša valsts institūciju, pašvaldību konsultējošā darbība. Jaunajiem uzņēmējiem pietrūkst zināšanu par reālu uzņēmējdarbības uzsākšanu.
…
