Def.: Organizācija ir cilvēku grupa, kas apzinīgi sadarbojas kopēja mērķa (mērķu) sasniegšanai.
Taču jebkuru cilvēku kopu nevar uzskatīt par organizāciju. Lai cilvēku grupu uzskatītu par organizāciju, tai jāatbilst šādiem kritērijiem:
Cilvēku grupas esamība, kuras dalībnieki strādā kopā ar nodomu sasniegt kopēju mērķi;
Visiem ir viens mērķis(vēlamais rezultāts), kuru visi grupas dalībnieki pieņem par kopēju.
Šī def. attiecināma uz tā saucamo formālo organizāciju, bet ir arī neformālās organizācijas, kas ir spontāni izveidotas cilvēku grupas, kas regulāri sadarbojas. Formālas organizācijas ir pēc organizācijas īpašnieka vai vadītāja gribas izveidotas grupas, kuru uzdevums ir organizēt darbību.
Organizācijām ir dažādi mērķi, katra darbojas ar saviem mērķiem. Tomēr tām visām ir arī kopējais mērķis – apmierināt patērētāju vajadzības. Par patērētāju uzskatāms plašs un ar organizāciju cieši saistīts cilvēku loks.
Lai īstenotu izvirzītos mērķus, jebkurai organizācijai ir jāpārveido resursi. Organizācija izmanto šādus resursus:
Darbaspēka resursi (personāls, strādnieki);
Finansu resursi (īstermiņa un ilgtermiņa kapitāls);
Materiālu resursi (pamatlīdzekļi, izejvielas, gatavā produkcija);
Informācijas resursi (lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dati).
1.Menedžments, tā funkcijas.
Def.: Menedžments ir darbību komplekss, ieskaitot plānošanu, organizēšanu, koordinēšanu, motivēšanu un kontroli, kas ir vērsts uz organizācijas darbinieku, finansu, materiālu un informācijas resursu pilnīgāku izmantošanu, lai organizācija mērķus sasniegtu ar augstāku efektivitāti.
5 menedžmenta pamatfunkcijas:
1)Plānošana – mērķu noteikšana, analīze, plānu izstrāde, prognozes.
2)Organizēšana – resursu sadale, organizācijas struktūras veidošana.…
