Uzņēmējdarbības konceptuālā būtība un vēsturiskā evolūcija

Finansu līdzekļu iegūšanas veidi
1. Pastāvīgi un garantēti ienākumi no īpašuma iznomāšanas un procenti no depozītnoguldījumiem.
2. Algots darbs, kad cilvēks pārdod savu darbu, savas fiziskās un garīgās spējas, zināšanas, prasmi uzņēmējam vai valsts (pašvaldību) iestādei, lai iegūtu nepieciešamos finansu līdzekļus savu vajadzību un interešu apmierināšanai.
3. Individuālais darbs ir uz pašiniciatīvas un personīgās atbildības pamata izraudzīta individuālā nodarbošanās paša vajadzību apmierināšanai, kā arī ienākumu gūšanai, ražojot un realizējot produkcijas pārpalikumus, izgatavojot sadzīves priekšmetus vai sniedzot pakalpojumus.
4. Ienākumi no pensijas, stipendijas, pabalsta.
5. Ienākumi no iesaistīšanās ekonomiskās noziedzības darbībās - reketa, zādzībās, krāpšanā, naudas atmazgāšanā, u.c. likumā neatļautās, sodāmās aktivitātes.
6. Ienākumi no uzņēmējdarbības.

Uzņēmējdarbības zinātnes attīstība – 1.vilnis
Pirmais vilnis sākās 18. gs.;
Raksturo divi jēdzieni - īpašnieks un risks;
Angļu ekonomists Ričards Kantiljons (1762 - 1832);
Bagātību avots - zeme un darbs, kuri arī nosaka radīto ekonomisko labumu vērtību.
Uzņēmējs ir cilvēks, kurš, darbodamies savā īpašumā gūst nenoteiktus, nefiksētus ienākumus, piemēram, zemnieks, amatnieks, tirgotājs. Viņš pērk preces un izejvielas par zināmām cenām, bet par kādām pārdos savu produktu un kādus ienākumus gūs - to nezina. No tā izriet, ka risks ir uzņēmējdarbības neatņemams pavadonis.
18. gs. beigās un 19. gs. sākumā uzņēmējdarbības teorijas formulēšanā un attīstībā zināmu ieguldījumu deva tā laika ievērojamie zinātnieki: angļu ekonomists Ādams Smits (1723 - 1790) un franču ekonomists Žans Batists Sē (1767 - 1832).…