1.1.Uzņēmuma finanses un to funkcijas. Finansu mehānisma struktūra.
Uzņēmējdarbības gaitā rodas noteiktas finansu attiecības, kas saistās ar ražošanas organizāciju, produkcijas realizāciju, pakalpojumu veikšanu un darbu izpildi, pašu finansu resursu veidošanu un formēšanu, ārējo finansu resursu piesaisti, līdzekļu sadali un izlietošanu. Uzņēmuma finansu attiecības veidojas ar īpašniekiem, uzņēmuma iekšienē starp uzņēmuma nodaļām un filiālēm, ar citiem uzņēmumiem, ar strādājošiem (darba alga), ar augstākstāvošo organizācijām, ar kreditoriem, valsti un apdrošināšanas sabiedrībām, ar investīciju kompānijām un fondu biržām. Finansu attiecību materiālais pamats ir nauda. Finansu attiecības ir naudas attiecību daļa un tās rodas tikai tad, kad notiek reāla naudas līdzekļu kustība. Uzņēmuma finanses ir finanšu vai naudas attiecības, kas veidojas uzņēmējdarbības gaitā, sagādājot un izlietojot finansu resursus. Uzņēmuma finansu resursi veidojas uz šādu avotu rēķina: pašu līdzekļi (pašu kapitāls, ieņēmumi no pamatdarbības), aizņemtie līdzekļi. Jebkura uzņēmuma funkcionēšanai ir ciklisks raksturs. Viena cikla ietvaros notiek: nepieciešamo resursu piesaiste, to izlietošana ražošanas procesā, saražotās produkcijas realizācija, finansu gala rezultātu iegūšana. Uzņēmuma finanses pilda 2 funkcijas: sadales funkciju (saistīta ar operatīvā cikla nodrošināšanu) un kontroles funkciju (finansu rādītāju analīze, plānu izpildes kontrole). Finanses ir ne tikai ekonomiska kategorija, tās vienlaikus ar finansu mehānisma palīdzību iedarbojas uz uzņēmuma ražošanas un preču maiņas procesu uzņēmumā.
Finansu mehānisma struktūrā ietilpst:
1)finansu metodes – plānošana, prognozēšana, investēšana, nodokļi, kreditēšana, pašfinansēšanās, norēķinu sistēma, apdrošināšana, noma, līzings, faktorings, rezervju veidošana, attiecības ar citiem u.c.;
2) finansu svira – ieņēmumi, peļņa, nolietojuma norakstījumi, soda sankcijas, cena, nomas maksājumi, līzinga maksājumi, procenti, diskonts, ieguldījumi, investīcijas, norēķinu formas, kredīta veidi, valūtas un vērtspapīru kursi;
3) tiesiskais nodrošinājums – likumi un uzņēmuma statūti;
4) normatīvais nodrošinājums – instrukcijas, normas, normatīvi, metodiskie norādījumi u.c.;
5) informācijas nodrošinājums – dažāda veida informācija.
1.2.Uzņēmums kā sistēma, tā pētīšanas aspekti.
Uzņēmums pastāv un funkcionē kā noteikta sistēma un tā izpēti var veikt, izejot no šādiem aspektiem: 1) statistiskais aspekts – informācija, priekšstats par uzņēmuma rīcībā esošiem darba priekšmetiem, darba līdzekļiem, darbaspēku; 2) dinamiskais aspekts – raksturo uzņēmuma, tā sistēmas attīstības procesus, kuri ir saistīti ar vadības funkcijām un izpildfunkcijām; 3) ģenētiskais aspekts – tas ļauj konstatēt, kā uzņēmums veidojas, attīstās un beidz pastāvēt.…
