1.1. Uzņēmējdarbības jēdziens un būtība
Uzņēmējdarbība ir ilgstoša vai sistemātiska ekonomiska darbība un kapitāla ieguldīšana, kas vērsta uz preču ražošanum realziācijas darbu izpildi, tirdzniecību, pakalpojumu sniegšanu nolūkā iegūt peļņu.1
Uzņēmējdarbību var uzsākt uz tās dibinātāju pieņemto statūtu vai noslēgto līgumu pamata, nosakot arī uzņēmējdarbības dalībnieku tiesības un pienākumus, pārvaldes kārtību.
Uzņēmējdarbība tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.
Uzņēmējdarbību Latvijā regulē likums „Par uzņēmējdarbību”, Civilkodekss un likumi par atsevišķām uzņēmējdarbības formām.
Valsts un pašvaldības iestādēm, sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām, kuru pamatfunkcija nav uzņēmējdarbība, likums „”Par uzņēmējdarbību” piemērojams attiecībā uz darbības daļu, kas pēc sava rakstura ir uzņēmējdarbība.
Uzņēmējdarbības patstāvīgi, bet uzņēmumi – uzņēmēja deleģēto pilnvaru apjomā nosaka savas darbības virzienus, ražošanas apjomus un struktūru, veic plānošanu un organizāciju, realizē produkciju (darbus, pakalpojumus), nosaka darbinieku atalgojumu.
Valsts regulē uzņēmējdarbību, tirgus sistēmas sabalansētību un stabilitāti, nosakot nodokļu maksātāju likmes, amortizācijas un citus ar nodokļiem neapliekamos atskaitījumus, atskaitījumus valsts sociālās apdrošināšanas fondā, kā arī pieņemot pretmonopola un citus likumus.
Uzņēmējdarbības ekonomiskās regulēšanas līdzeklis ir arī valsts pasūtījums un iepirkums. Valsts un pašvaldību pasūtījumi ir obligāti attiecīgi valsts un pašvaldību uzņēmumiem. Veicot valsts pasūtījumus vai iepirkumus, var noeikt cenas un tarifus produkcijai, kuru ražo un realizē pēc līgumiem šo pasūtījumu vai iepirkumu izpildei.
Uzņēmējdarbība ir spēcīgs sabiedriskās dzīves dzinējs. Sabiedrība ir ieinteresēta civilizētā uzņēmējdarbības norisē, tāpēc uzņēmējdarbībai ir tiesisks atbalsts tādās fromās kā:
Uzņēmējdarbības brīvība;
Uzņēmēja statusa noteikšana;
Uzņēmumu nosaukumu izmantošanas regulēšana;
Uzņēmuma reģistrēšanas Vlsts Uzņēmumu reģistrā avieglošana.…
