Ekonomiskajā literatūrā tiek izdalīti divi uzņēmējdarbības veidi – klasiskā un inovatīvā uzņēmējdarbība.
Klasiskais uzņēmējdarbības veids (tradicionālā, reproduktīvā, rutinizētā uzņēmējdarbība) – šajā gadījumā uzņēmējs tiecas organizēt darbu, rēķinoties ar maksimālu resursu atdevi. Tiek uzskatīts, ka tieši dotā modeļa ietvaros formējas ražošanas vadības koncepcija, kuras ieviešana un izmantošana darbībā prasa īstenot veselu virkni dažādu pasākumu – subsidēšanu, protekcionismu no valdības puses u.tml. Uzņēmuma rentabilitātes paaugstināšanai un ražošanas modernizācijai, kā arī produkcijas asortimenta paplašināšanai un atjaunošanai nepieciešams izmantot arī uzņēmuma iekšējos resursus.
Otrs uzņēmējdarbības veids – inovatīvais (produktīvais), kas paredz jaunu uzņēmuma attīstības ceļu un veidu meklēšanu, kas ļauj runāt par izaugsmes un inovāciju vadības koncepciju. Parasti tomēr ikviena uzņēmējdarbības forma sevī ietver arī inovāciju procesu. Gadījumā, ja uzņēmējdarbība pilnībā balstās uz inovācijām, tad šādas uzņēmējdarbības organizācijas rezultātā tiek radīts pilnīgi jauns produkts vai arī produkts ar pilnīgi jauniem raksturlielumiem un īpašībām.
Tomēr arī tradicionālu produktu ražošana vai nogādāšanas tirgū var tikt īstenota, izmantojot sava veida jaunus elementus vai metodes, saistītas ar pašu ražošanas organizāciju, ražošanas tehniskajiem elementiem vai arī ar kvalitatīvām ražojamā produkta īpašību izmaiņām. Šādā gadījumā var runāt par tradicionālo uzņēmējdarbību ar daļēju inovāciju izmantošanu.…