Mana iepriekšēja darbā vadītājam bija raksturīgs liberālais vadīšanas stils. Uzņēmumam tikai formāli bija vadītājs, kurš nāca uz darbu tikai lai parakstītu dokumentus. Viņš neiejaucas darba procesos, visi darbinieki koordinēja savu darbu paši. Uzņēmumā bija diezgan vāja finansu kontrole, kā arī darbinieki tiek reti kontrolēti. Pašlaik uzņēmums jau neeksistē.
Sakarā ar to, ka uzņēmums nodarbojas ar būvdarbiem, domāju, ka šis vadīšanas stils bija vismazāk piemērots. Kā vienu no variantiem varēja izmantot demokrātisko stilu. Vadītājam bija jāapspriež darba jautājumi ar padotiem, jo daži darbinieki vairāk laika pavadīja būvlaukumos un bija vairāk kompetenti praktiskajos jautājumos. Tomēr mūsu laikā, kad valstī ir grūts ekonomiskais stāvoklis , varēja izmantot arī autoritāro vadīšanas stilu: vadītājam bija stingri jānoteic ko un kā darīt, lai sasniegtu labākus rezultātus.
Secinājums: Būvuzņēmumam nav piemērots liberālais vadīšanas stils, labākais variants būtu apvienot autoritāro vadīšanas stilu ar demokrātisko ( atkarība no situācijas).
Situācijas apraksts: uzņēmums saņēma diezgan lielu pasūtījumu. Bija jāierīko apkures sistēmas Ķekavas ciemā ( 25 mājas). Darbs bija jāizpilda ātri un kvalitatīvi, jo pasūtītājs noteica īsus termiņus. Uzņēmuma vadītājs sapulcināja visus darbiniekus, lai tie izteiktu savus viedokļus ( vai ir piemērota iekārta , vai darbinieki spēs ierīkot jaunas sistēmas , vai spēsim pabeigt termiņos).
Šajā gadījumā uzņēmuma vadītās lēmuma pieņemšanai izmantoja līdzdalības stilu, kurš ir orientēts uz kopējo (gan vadītāja, gan darbinieku) lēmumu pieņemšanu. Šis stils ir pilnīgi piemērots, jo uzņēmuma kolektīvs strādā diezgan sen, darbinieki mainījās ļoti reti, tieši tāpēc neviens nebaidījās izteikt savas domas un patiesīgi aprakstīt situāciju. …
