Manuprāt, grūtniecības pārtraukšana ir ar kriminālu raksturu, jo tā ir dzīvības pārtraukšana. Protams, daudzām sievietēm tas ir ļoti smags dzīves lēmums, bet bieži vien sievietes pēc izdarītā rūgti nožēlo, slīgst depresijā, sevis nicināšanā, jo saprot, ka pārtraukt dzīvību bija neētiski, ārpus visām robežām, jo dzīvības pārtraukšana neatrisina citas dzīves problēmas, kas bieži vien ir tieši iemesls abortam.
Es kā sieviete, bērna māte, esmu par abortu ierobežošanu. Manuprāt, aborta absolūta legalizācija ir nepieļaujama, jo katra sieviete varēs pārtraukt grūtniecību, bieži vien, absurdu iemeslu vadītas. Cilvēkiem nedrīkst dot pilnīgu visatļautību, jo tad cilvēks kļūst muļķis, dara visu maksimāli, neapdomīgi un spontāni. Ja cilvēkam tiek dota visatļautība, bieži vien viņš aizmirst gan par morāli, gan par ētiku, gan par pašsaprotamām lietām, kam likumi nemaz nav nepieciešami.
Latvijā tiesiskais regulējums par abortu ir 2003. gada 28. oktobrī, Rīgā, pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 590 „Grūtniecības pārtraukšanas organizatoriskā kārtība”, kas izdoti saskaņā ar Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma 5. panta otro daļu. Noteikumi nosaka kārtību, kādā sievietei tiek nodrošinātas izvēles iespējas labprātīgai grūtniecības pārtraukšanai ārstniecības iestādē, kā arī grūtniecības pārtraukšanai izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju un atsāpināšanas veida izvēles iespējas.2
…
