Tiesības kā simbolu kopums, ar kuru palīdzību tiek pasludināta valsts suverēna griba (gan apzināta likumdevēja griba, gan ar konkludentām darbībām izteikta, piem., ka neiebilst kādas tiesas spriedumam – ja likumdevējs klusu ciešot akceptē kādas citas institūcijas rīcību). Tiesības rodas nevis no saprāta, bet no suverēna gribas (priekšvēstnesis pozitīvo tiesību skolai).
!!Utilitārisma ietekme uz juridisko domāšanu un tiesību pozitīvismu:
1)transcendentālu (ārpus izziņas vai pieredzes esošu), vispārēju dabisko tiesību noliegšana – vēršanās pret vispārējām tiesību normām, kas būtu radušās pirms valsts un stāvētu par to augstāk (dabiskās tiesības tiek atmestas; tās nav īstas tiesības, piem., Ostins tās apzīme ar jēdzienu ,,pozitīvā morāle”);
2)tiesībām jābūt lietderīgām – tas ir tiesību mērķis. Tiesībām ir jānes kāds praktisks labums. Tiesības ir tikai intstruments kāda cita mērķa, proti, derīguma sasniegšanai;
3)suverēna gribas akcentēšana – tiesības kā suverēna pavēle. Tiesības tiek saistītas ar valsts jēdzienu, līdz ar to tiesības nevar pastāvēt ārpus valsts;
4)sankcijas nozīme – to īpaši akcentēja Bentams, bet sankciju neieviesa utilitāristi. Bentams, vērtējot lietderību, norādīja, ka sankcija liks indivīdam būt motivētākam ievērot tiesības (lai cilvēks labāk ievērotu normas, viņam jāzina, kas notiks, ja viņš tās neievēros).
…