Laboratorijas testus lieto, lai noteiktu nieru un urīnceļu iekaisumus. Īpaša uzmanība tiek sniegta mazām hospitāļu laboratorijām un ambulatorai palīdzībai. Galvenais noteikums ir mazināt viltotus pozitīvus rezultātus, kuri saistīti ar īpašu jūtīgumu.
Skrīningā izmanto multiparametru testus. Sensitivitāti uz testiem nosaka ar mikroskopisko urīna izmeklēšanu (90-95% visos standartprocesos), ar kuru palīdzību atrod lielu skaitu šūnu ( Leu, Alb un Ery). Izmeklēšana ieslēdz sevī tubulotoksisko reakciju uz toksīniem, narkotiskiem (medikamentiem), un tā var noteikt proteinūrijas tipu. Testi nav jūtīgi pret Ig izmaiņām ( Bence-Joines proteinūrijas). Testi ir jūtīgi uz assimptomatisko urīnceļu infekcijām. 50-80% var atrast baktērijas kultūras. Baktēriju kultūru identificēšana notiek ar mikroskopu palīdzību.
Assimptomatiskās baktērijas izmeklēšanā galvenais ir mazināt cilvēku skaitu, īpaši grūtnieces un arī pacientus pirms uroloģiskās, ginekoloģiskās un ortopēdiskās operācijas.
Kreatinīna izmeklēšanu izmanto, lai noteiktu glomerulu darbaspēju un infiltrācijas spējas (GFR). Tests nav jūtīgs pie agrām un mazām izmaiņām.
Arī lai noteiktu diagnozi izmanto cistatīna C testu.
Pie urīnceļu simptomātiskiem iekaisumiem (UTI) svarīgais ir noteikt baktērijas tipu un noteikt ārstēšanu. Lai noteiktu baktērijas tipu jābūt 102-103 CFP kolonijas skaitam/ml. Baktērijas tipu noteikšana ir svarīga katrā iekaisuma gadījumā. Dažās infekcijas tiek ārstētas bez laboratorisko testu pielietošanas, ja tikai ir zināma baktērijas epidemioloģija.…
