Urāns un tā ietekme uz cilvēku

Urānu 1781.g. 13.martā atklāja Viljams Heršels. Urāns ir septītā planēta no Saules, kas ir pieskaitīta pie milzu planētu grupas. Tas izceļas ar īpatnēju kustību – pa savu orbītu planēta pārvietojas it kā ripodama uz sāniem. Urānam ir ciets metāla kodols, ko apņem ledus un gāzes. Planētu sedz blīva dūmaka, kas piešķir Urānam zilganzaļu krāsu un neļauj saskatīt detaļas uz tā mākoņu virsas. Zilganzaļā atmosfēra, kura ir ļoti blīva, sastāv no gāzēm: metāna, ūdeņraža un hēlija. Attālums no Saules ir tik liels, ka tur valda tumsa un sasalums. Planētu apņem deviņi gredzeni, taču tie ir ļoti šauri un grūti saskatāmi no Zemes. Tā ir trešā lielākā Saules sistēmas planēta pēc diametra un ceturtā lielākā pēc masas. Planēta ir nosaukta grieķu dievu ciltstēva, debess valdnieka Urāna vārdā. …