Ideja izveidot starptautisku kustību mantojuma aizsardzībai radās pēc Pirmā pasaules kara. Pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzības konvencija 1972. gadā tika pieņemta, apvienojoties divām dažādām kustībām. Viena no tām vēlējās saglabāt kultūras, bet otra dabas objektus. Konvencija atgādina, ka civēki mijiedarbojas ar dabu un, tāpēc ir būtiski saglabāt līdzsvaru starp kultūru un dabu. UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļauti deviņi Beļģijas kultūras objekti. Tie ir: Flāmu Beguīnijas (Beguinages), četri centrālā kanāla pacēlāji un to apkārtne La Louviere un Le Roeulx, Briseles Lielais laukums, Beļģijas un Francijas zvanu torņi, Briges vēsturiskais centrs, arhitekta Viktora Horta galvenās pilsētas ēkas, Neolīta laikmeta krama raktuves Spiennā (Monsā), Dievmātes katedrāle Turnē, Plantina-Moretus māja/darbnīca/muzeja komplekss.Darbā iekļauti to apraksti un analīze, kā arī Latvijas tūrisma firmu piedāvājums.