Jau vairāk nekā simts gadu cilvēcei ir saprotams jēdziens „ultraskaņa”. Pirmā ierīce, kas spēja ultraskaņu dabūt bija Galtona svilpe, bet dzīvnieki jau ļoti ilgu laiku pielieto to lai sarunāties vai orientēties. Šodien ultraskaņu pielieto ļoti daudzās jomās, ļoti dažādos veidos. Ultraskaņas ierīces glābj cilvēku no Titānika katastrofas atkārtošanas un dod iespēju noteikt cilvēka orgānu veselību neoperējot.
Ultraskaņa ir skaņa ar lielāko frekvenci, nekā spēj dzirdēt cilvēks. Augstākā frekvences robeža cilvēkam ir apmēram 20kHz, ko uztver ar vidusausi, kas darbojas, kā zemas pārejas filtrs. Virsskaņas dzirde var rasties, ja ultraskaņa tiek tieši pievadīta galvaskausa kaulā un sasniedz auss gliemezi, neejot caur vidusausi. Šajā jomā ir veikti un ir apstiprinājušies zinātniski pētījumi. Šo īpašību sauc par virsskaņas efektu -ka pat bez dzirdes, augstas frekvences skaņai var būt ietekme uz cilvēka prātu. Psihoakustikā pastāv uzskats, ka bērni var dzirdēt dažādas augstu toņu skaņas, kas kļūstot vecākiem, nav sadzirdamas, tāpēc, ka cilvēkiem ar augstāku toņu robežu ir tendence kļūt zemākai līdz ar vecumu. Daudzi dzīvnieki - tādi kā suņi, kaķi, delfīni, sikspārņi un peles, šiem dzīvniekiem piemīt augstākā frekvences robeža, kas ir lielāka nekā cilvēkiem, un tieši tādēļ šie dzīvnieki spēj dzirdēt ultraskaņu..
Ultraskaņas viļņi pārnes enerģiju, tos varat atstarot, lauzt un fokusēt. Ultraskaņu var radīt mākslīgi, bet tā ir sastopama arī dabā. Daži dzīvnieki, piemēram, delfīni un sikspārni, spēj to uztvert.
Ultraskaņa, kā jau visas skaņas, izplatās viļņu veidā, tikai ultraskaņas frekvence ir augstāka par citām skaņām. Salīdzinot ar infraskaņu tās frekvence ir pat 1000 reizes augstāka. Salīdzinot ar citām skaņām, šķidrumos un cietās vielās ultraskaņa izplatās labāk nekā zemfrekvences skaņas. Tā neizplatās vakuumā. Ultraskaņa vislabāk izplatās ūdenī.
Salīdzinot ar rentgenstariem vai elektromagnētisko jonizējošo starojumu ultraskaņa medicīnā ir cilvēkam nekaitīgāka.
…
